Igaunis, kurš 30 gadus nodzīvojis Taivānā: mani Igaunijā aizrauj klusums un miers
Taivānā jau 30 gadus dzīvojošais igaunis Taono Kelders stāsta par savu ceļu uz Āziju un ģimenes retajiem apciemojumiem dzimtenē. Viņu Igaunijā fascinē klusums un mierīgais dzīves temps, kas tik atšķirīgs no Taivānas rosības.
Taono Kelders, kurš pēdējos trīs gadu desmitus dzīvo Taivānā, raidorganizācijai Vikerraadio pastāstīja par savu neparasto dzīves ceļu. 1996. gadā viņš kļuva par pirmo igauņu studentu, kurš saņēma Taivānas universitātes stipendiju ķīniešu valodas apguvei — neilgi pirms tam Rīgā bija atvērta Taivānas pārstāvniecība, un lietuviešu un latviešu studenti Taivānā jau bija pabijuši gadu iepriekš.
Interese par Āziju Kelderam radās jau bērnībā, klausoties radio raidījumu par cīņas mākslām, kur viena varoņa kungfu prasmes viņam šķitušas iespaidīgas. Vidusskolas gados viņa angļu valodas skolotājs 1980. gados sācis mācīt ķīniešu elpošanas praktikas — karatē tolaik bijis aizliegts, bet kungfu atradies pelēkajā zonā, un vēlāk skolotājs pievērsies arī cīņas mākslām.
Dzīve Taivānā
Stipendija segusi gan mācību, gan uzturēšanās izmaksas, lai gan pirmajos mēnešos finansējums vēl nebija sācies un nācās iztikt no brāļa aizdotajiem dolāriem. Pēc divu gadu stipendijas Kelders atgriezās Igaunijā un pasniedza ķīniešu valodu, taču vēlāk atkal devās uz Taivānu un tur palicis līdz šim. Viņam patīkot vietējā kultūra, cilvēki un klimats — pat karstumu viņš neuzskata par problēmu, jo formas uzturēšanai brauc ar velosipēdu.
Par Ķīnas un Taivānas ilgstošo pretstāvi Kelders teica, ka bailes gan mīt zemapziņā, taču ikdienā par to nedomā — militārās mācības ap Taivānu kļuvušas par ierastu fonu bez panikas.
Reta viesošanās Igaunijā
Kelders precējies ar taivānieti, un viņiem ir trīs bērni. Visai ģimenei kopā doties uz Igauniju esot dārgs un sarežģīts pasākums, tāpēc parasti viņi tur brauc vasarās. Pirms diviem gadiem bērni Igaunijā pirmoreiz redzējuši sniegu, kas viņiem sagādājis lielu prieku. Salīdzinot ar 23 miljonus iedzīvotāju un kalniem bagāto, blīvi apdzīvoto Taivānu, Igaunija Kelderam šķiet mierīga un klusa vieta, kur ierašanās brīdī jūtama sava veida iekšēja pārslēgšanās uz lēnāku ritmu. Ar bērniem viņš cenšas runāt pēc iespējas vairāk igauņu valodā.
