ceturtdiena, 2026. gada 19. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 19. novembris 11:02

Igauņu eksperts: vai Baltijas valstis varētu izveidot kopīgu armiju?

Igaunijas aizsardzības analītiķis Meelis Oidsalu portālā ERR piedāvā izvērtēt kopīgu Baltijas bruņoto spēku izveidi, balstoties uz Ziemeļvalstu sadarbības piemēru. Viņš norāda gan uz iespējamām priekšrocībām, gan riskiem.

Foto: ERR News

Igaunijas sabiedriskā medija ERR publicētajā komentārā Meelis Oidsalu aplūko jautājumu, vai Igaunija, Latvija un Lietuva varētu izveidot kopīgu militāro struktūru. Iedvesmu autors smeļas no Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības, kas padziļinās Krievijas agresijas un NATO paplašināšanās kontekstā.

Ziemeļvalstu piemērs

Zviedrija 28. augustā paziņoja, ka nosūtīs uz Somiju iznīcinātājus Gripen un kuģi, kas vajadzības gadījumā varētu nonākt Somijas komandā. Pirmajā kopīgajā lidojumā 24. septembrī abu valstu lidmašīnas Somijas gaisa operāciju centra vadībā pamanīja Krievijas militāros gaisa kuģus virs Somu līča. Ziemeļvalstis cenšas apvienot aptuveni 250 iznīcinātāju kā vienotus gaisa spēkus. Somu pētnieks Matti Pesu žurnālā Foreign Affairs raksta, ka mazāki, pašpietiekami aizsardzības klasteri varētu stiprināt NATO.

Esošā Baltijas sadarbība

Baltijas valstu gaisa novērošanas un vadības iespējas jau apvieno sistēma BALTNET ar kopīgu centru Lietuvas Karmēlavā. Kopš 2015. gada darbojas Baltijas komandieru apvienotais štāba elements, kas praksē līdzinās darba grupai. 2024. gada janvārī aizsardzības ministri vienojās par kopīgu HIMARS raķešu sistēmu izmantošanu, bet pērn oktobrī — par mērķu saskaņošanu. Lietuva un Polija turpina īstenot 2022. gadā parakstīto Oršas aizsardzības plānu.

Nosacījumi un ieguvumi

Oidsalu uzskata, ka vispirms jāvienojas, kuras vienības nonāktu kopīga komandiera pakļautībā, cik plaša būtu viņa vara un kā tiktu aktivizēts plāns. Būtu nepieciešama arī ilgtermiņa finansēšana. Kā ieguvumus viņš min ātrāku spēku koncentrēšanu, retu speciālistu un resursu apvienošanu un spēcīgāku atturēšanu.

Riski

Savstarpēja atkarība varētu pasliktināt situāciju, ja viena valsts zaudētu kritisku spēju. Turklāt Igaunijas drošība cieši saistīta ar Somiju, bet Lietuvas — ar Polu. Autors aicina rūpīgi salīdzināt trīs variantus: pastiprinātu sadarbību, pastāvīgu kopīgu operatīvo vadību un pilnībā integrētus bruņotos spēkus.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā