Igauņu uzņēmums Vef kvartālā tiesā centies pierādīt sava īpašuma "grausta" statusu

Nekustamā īpašuma nozarē ierasta prakse ir pretēja tam, kas nesen atklājies kādā Rīgas tiesas procesā. Parasti attīstītāji dara visu iespējamo, lai nepieļautu savu ēku atzīšanu par graustiem, jo šāds statuss saistīts ar paaugstinātiem, soda rakstura maksājumiem pašvaldībai.

Ārvalstu investīciju uzņēmums no Igaunijas, kuram pieder īpašums Rīgas Vef kvartālā, tomēr izmisīgi centies pārliecināt gan Rīgas domi, gan tiesu par sava īpašuma bēdīgo, nolietoto stāvokli. Prāvas mērķis bijis panākt, lai ēka tiktu oficiāli atzīta par graustu - tas uzņēmumam ļautu izvairīties no kādas noteiktas nodevas maksāšanas.

Tiesas lēmums

Lai gan uzņēmums centies pierādīt ēkas noplukušo tehnisko stāvokli, tiesa tā argumentiem nav piekritusi. Process beidzies ar zaudējumu ārvalstu investoram, un Rīgas domes nostāja lietā tādējādi ir apstiprinājusies.

Pašvaldības parasti izmanto grausta statusu kā instrumentu, lai mudinātu īpašniekus sakārtot degradētās ēkas, piemērojot paaugstinātu nodokļa likmi. Tieši šī iemesla dēļ vairums īpašnieku centīsies pierādīt pretējo - ka ēka ir sakārtota. Konkrētajā gadījumā situācija bijusi apgriezta otrādi, jo uzņēmumam, šķiet, bijis izdevīgāk saņemt grausta statusu, nevis no tā izvairīties.

Gadījums izceļas ar neierasto pieeju - parasti īpašumu attīstītāji dara visu, lai novērstu grausta statusa piešķiršanu, nevis to panāktu, jo tas parasti saistīts ar papildu finansiālām sekām, nevis atvieglojumiem.