Ilgmūžību nenosaka tikai gēni – svarīga loma ir ikdienas paradumiem
Speciālisti norāda, ka mūža garumu būtiski ietekmē ne vien iedzimtība, bet arī ikdienas ieradumi – uzturs, kustības, miegs, attiecības un spēja tikt galā ar stresu.
Jautājums par to, kāpēc daži cilvēki nodzīvo ilgāku un veselīgāku dzīvi nekā citi, jau ilgi nodarbina zinātniekus un veselības ekspertus. Ilgu laiku uzskatīja, ka izšķiroša nozīme ir iedzimtībai – gēniem, ko cilvēks manto no saviem vecākiem. Tomēr pēdējos gados aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, cik lielu ietekmi uz mūža ilgumu var atstāt tas, kā cilvēks dzīvo ikdienā.
Gēnu nozīme netiek noliegta – tie joprojām tiek uzskatīti par vienu no faktoriem, kas ietekmē noslieci uz noteiktām slimībām un vispārējo organisma noturību. Tomēr eksperti aizvien biežāk uzsver, ka iedzimtība vien nav noteicošais faktors – tikpat svarīgi, ja ne svarīgāki, ir ikdienas ieradumi, kurus katrs var ietekmēt pats.
Kuri paradumi ir svarīgākie
Starp faktoriem, kas ilgtermiņā ietekmē gan veselības stāvokli, gan dzīvildzi, tiek minēti vairāki ikdienas dzīves aspekti. Uzturs ir viens no tiem – tas, ko un kā cilvēks ēd, atstāj tiešu iespaidu uz organisma darbību. Līdzīgi svarīga ir fiziskā kustība, kā arī pietiekams un kvalitatīvs miegs.
Tāpat nozīme ir sociālajām saitēm – attiecībām ar ģimeni, draugiem un līdzcilvēkiem, kā arī tam, cik veiksmīgi cilvēks spēj tikt galā ar ikdienas stresu. Visi šie faktori kopumā, ilgtermiņā summējoties, var būtiski ietekmēt to, cik ilgi un cik veselīgi cilvēks nodzīvo.
Speciālisti secina, ka, lai gan gēnus mainīt nav iespējams, ikdienas paradumus gan – un tieši tas paver iespēju katram cilvēkam pašam ietekmēt savu veselību un mūža ilgumu.
