Inčukalna krātuvē ir 12 TWh gāzes, taču ziemas drošību nosaka arī papildu piegādes
Gāzes pārvades sistēmas operators «Conexus Baltic Grid» norāda, ka Inčukalna krātuvē šobrīd ir ap 12 TWh dabasgāzes, kas atbilst 44% no Baltijas valstu un Somijas vidējā ziemas patēriņa. Latvijai papildus ir 1,8 TWh stratēģiskā rezerve un piekļuve sašķidrinātās gāzes termināļiem.
Latvijā sākusies apkures sezona, un līdz ar to atkal aktuāls kļuvis jautājums, vai ziemā pietiks dabasgāzes. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, ko pārvalda uzņēmums «Conexus Baltic Grid», šobrīd atrodas aptuveni 12 teravatstundu (TWh) dabasgāzes. Uzņēmums uzsver, ka šo skaitli nevajadzētu vērtēt atrauti no visa reģiona situācijas.
Ko nozīmē 12 TWh
Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā kopā vidējais ziemas dabasgāzes patēriņš pēdējos trīs gados bijis aptuveni 27 TWh. Tātad krātuvē esošais apjoms atbilst apmēram 44% no šī patēriņa. Tas nav krātuves tehniskais piepildījuma rādītājs, jo «Conexus» krājumus salīdzina ar reģiona patēriņu, nevis ar maksimālo ietilpību.
Krātuvē esošā gāze nepieder pašam uzņēmumam. Tas pārvalda infrastruktūru, bet gāze pieder tirgotājiem un citiem tirgus dalībniekiem, tāpēc nevar uzskatīt, ka viss apjoms paredzēts Latvijai. «Conexus» neatklāj, cik gāzes pieder konkrētiem tirgotājiem. Valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss tomēr norāda, ka Latvijas patēriņam vajadzīgie apjomi ir vai nu noglabāti krātuvē, vai rezervēti citos piegādes avotos. Latvijas ziemas patēriņš pēdējos gados bijis ap 6,5 TWh, bet visa 2025. gada patēriņš sasniedzis 8,7 TWh.
Rezerve un papildu piegādes
Krātuvē tiek glabāta arī valsts stratēģiskā dabasgāzes rezerve 1,8 TWh apmērā, kas paredzēta nopietniem piegāžu traucējumiem. Pēc «Conexus» aprēķiniem, ar to vien Latvijā pietiktu aptuveni 45–90 dienām atkarībā no patēriņa.
Tirgotājiem ir rezervētas piegādes arī Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālī Lietuvā un Inkoo terminālī Somijā. Ja krājumu vai patēriņa pieauguma dēļ gāzes pietrūktu, to var saņemt no Inkoo termināļa, kur šai ziemai esot pietiekami brīvas jaudas, kā arī no Polijas pa GIPL starpsavienojumu. Līdzīgs modelis tika izmantots šā gada sākumā aukstajos mēnešos. ES krātuvēs uzkrājumi veido aptuveni 27% no sagaidāmā ziemas patēriņa, kas, pēc «Conexus» teiktā, liecina par labāku situāciju Baltijā un Somijā.
