Intervija ar “The Sound Poets”: jaunais albums, dokumentālā filma un saknes Latgalē
Grupa “The Sound Poets” 16. jūlijā viesojās Rēzeknes novada Lūznavas muižā, prezentējot jauno albumu “Katram kuģim savs ceļš” un tā tapšanas dokumentālo filmu. Sarunā ar portālu lakuga.lg līderis Jānis Aišpurs un basģitārists Kārlis Josts atklāja saistību ar Latgali, albuma radīšanas procesu un domas par latgaliešu valodu mūzikā.
- jūlijā grupa “The Sound Poets” uzstājās Rēzeknes novada Lūznavas muižā, kur notika jaunā albuma “Katram kuģim savs ceļš” atklāšana un dokumentālās filmas par tā veidošanu seanss. Intervijā portālam lakuga.lg solists Jānis Aišpurs un basģitārists Kārlis Josts dalījās pārdomās par albuma tapšanu un savām latgaliskajām saknēm.
Abi mūziķi atzina, ka Lūznavas muiža ir skaista vieta un koncerts šādā formātā – bez īpašiem efektiem, tikai mūzika un klausītāji – rada īstu saskarsmi. Josts norādīja, ka ideja par albuma prezentāciju dažādās vietās radās viņu menedžerei Zandai, nevis ierastajā Rīgas koncertā. Sākumā grupa nevēlējās filmēt dokumentālo filmu, taču režisore Madara Lote Tallinā ierakstu laikā savāca tik daudz materiāla, ka nolēma to izmantot, lai sniegtu plašāku kontekstu par albuma radīšanas emocionālo pusi.
Albums “Katram kuģim savs ceļš” tapa divu gadu laikā, grupai strādājot ar igauņu producentu Erki Pārnoju, jo bija vēlme pēc svaigas pieejas. Pārnoja, kurš nesaprot latviešu valodu, varēja objektīvi vērtēt mūzikas un dziedājuma kopainu. Tituldziesma ir veltīta Aišpura mātes piemiņai, un producents, uzzinot par to, emocionāli iesaistījās – viņš pats nesen bija zaudējis māti un katru vakaru pirms miega klausījās šo dziesmu.
Jautāti par saknēm Latgalē, Aišpurs atklāja, ka viņa māte nāk no Bolvu puses, bet tēvs – no Dagdas apkārtnes. Lai gan bērnībā viņš pavadīja vasaras Borisovā pie Viļakas, ilgu laiku nesarunājās latgaliski, bet pēc 35 gadu vecuma sāka apzināti lietot valodu. Josts ir varakļānietis, kurš skolu beidza Varakļānos, un uzsver, ka latgaliskums ir ne tikai valoda, bet arī mentalitāte – saskarsmē ar latgaliešiem jūtama īpaša saikne.
Mūziķi atzīmēja, ka agrāk bija kauns runāt latgaliski Padomju Savienības ideoloģijas dēļ, taču tagad attieksme mainās. Josts uzskata, ka valodas un kultūras saglabāšanā būtiska ir ģimenes loma – ja vecāki runā ar bērniem latgaliski, valoda dzīvos.
Uz jautājumu par ieteikto vietu Latgalē Aišpurs uzreiz minēja Lūznavu, bet Josts – Dagdu ar tās ezeru un arhitektūras festivālu. Viņi abi piekrita, ka Latgale jūtama jau iebraucot – pakalni, lejas, ezeri rada sajūtu, ka esi citā valstī.
Jaunajiem mūziķiem no Latgales viņi ieteica būt autentiskiem un domāt globāli, bet rīkoties lokāli. Josts norādīja, ka identitāte mazā valstī ir vērtība, kas palīdz izcelties, un latgaliešu valoda var būt interesanta arī ārzemniekiem.
