Invaliditātes noteikšanas sistēmu Latvijā atzīst par novecojušu

Latvijā dzīvo vairāk nekā 224 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, un viņu skaits turpina augt. Valsts atbalstam šai grupai ik gadu tērē aptuveni miljardu eiro. Gan Valsts kontrole, kas veica revīziju, gan Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka pašreizējā invaliditātes noteikšanas sistēma ir novecojusi un jāpāriet uz mērķētāku, individuālāku vērtēšanu. Tēma aktualizējusies pēc šonedēļ izskanējušās informācijas, ka invaliditātes atbalsts varētu būt viens no avotiem, kur meklēt ietaupījumus valsts budžetā.

Kāda ir problēma

Valsts kontrole secinājusi, ka invaliditātes statuss ne vienmēr sasniedz savu mērķi. Bieži tas galvenokārt kalpo ienākumu zuduma kompensēšanai, nevis barjeru mazināšanai, ko rada funkcionēšanas ierobežojumi. Savukārt tiem, kam atbalsts patiešām vajadzīgs, bieži nepietiek visu vajadzību nodrošināšanai. Sistēma neizdala, kāds atbalsts nepieciešams konkrētam cilvēkam.

Pieaugušajiem invaliditātes grupu nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Visvairāk cilvēku ir trešajā grupā (gandrīz 95 tūkstoši), otrajā – nepilni 94 tūkstoši. Vienai personai var būt vairākas grupas, tāpēc summa pārsniedz unikālo personu skaitu. Kā iespējamos skaita pieauguma iemeslus min grūti pieejamo veselības aprūpi un sabiedrības novecošanu.

Kam tērē naudu

Apmēram puse no miljarda ir tiešais finansiālais atbalsts, otra puse – pakalpojumi un atvieglojumi, piemēram, asistenti, aprūpe, nodokļu atlaides un sabiedriskais transports. Pērn invaliditātes pensijās izmaksāti 304 miljoni eiro, bet sociālā nodrošinājuma pabalstam – 56,3 miljoni eiro; pabalsts vidēji ir 232 eiro mēnesī. Pensijas minimums ir 200–400 eiro, un 43 tūkstoši saņēmēju saņem līdz 300 eiro.

Pilotprojekts

LM pēc Valsts kontroles ieteikumiem sākusi pilotprojektu ar pieciem mērķētiem protokoliem: par redzi, dzirdi, kustībām, garīga rakstura un hroniskiem traucējumiem. Tiek plānota arī atgriešanās pie klātienes ekspertīzēm. Komisijas Rīgas nodaļas vadītājs Edvīns Vasaraudzis norādīja, ka jāorientējas uz starptautisko funkcionēšanas klasifikāciju, nevis diagnozēm. Pērn tikai 7 % ekspertīzes iesniegumu invaliditāti neapstiprināja.

LM pārstāve Aiga Lukašenoka uzskata, ka par ietaupījumiem runāt pāragri, taču precīzāks vērtējums atsevišķos gadījumos varētu mainīt statusa piešķiršanu. Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa norādīja, ka naudas pārdale būtu politisks lēmums. Latvijā darbspēju zaudējuma slieksnis ir salīdzinoši zems – no 25 %, un reformas laikā plānots atteikties no procentuālajām robežām.