Iraka paramilitārās grupas sola atbruņošanos, bet vai tas notiks?

Irākas premjerministrs Ali al-Zaidi maija vidū savā pirmajā runā parlamentā solīja reformēt drošības iestādes, ierobežojot ieroču kontroli ar valsts rokām. Šis nav pirmais mēģinājums – kopš 2003. gada ASV vadītā kara Irākā paramilitārās grupas, tostarp Irānas atbalstītās, ir saglabājušas ievērojamu varu.

Tomēr pašreizējā situācija atšķiras: ASV un Izraēlas karš pret Irānu rada spiedienu uz Vašingtonu, pieprasot atbruņot šīs grupas. Turklāt Irākas naftas ieņēmumi strauji kritušies – pirms reģionālā kara valsts eksportēja aptuveni 3,3 miljonus barelu dienā, bet martā tie saruka līdz 600 000 barelu. Nafta veido vairāk nekā 90% no Irākas budžeta, tāpēc ekonomiskā nepieciešamība piespiež rīkoties.

Spēcīgais šiītu līderis Muktada al-Sadrs 27. maijā paziņoja, ka viņa grupējums Saraya al-Salam atdalīsies no politiskās kustības un integrēsies valsts bruņotajos spēkos. Viņš aicināja citas grupas, īpaši Irānas atbalstītos Tautas mobilizācijas spēkus (PMF), sekot šim piemēram. Daļa grupu, piemēram, Asaib Ahl al-Haq, solīja atbruņoties, bet spēcīgākās – Kataib Hezbollah un Harakat al-Nujaba – atteicās.

Analītiķi norāda, ka atbruņošanās process būs ilgs un sarežģīts. PMF vadītājs Falehs al-Fajads solīja pilnīgu atdalīšanos no politikas, taču jautājums, vai grupas īsti atdos ieročus. Tiek apspriesta jaunas drošības ministrijas izveide, kas apvienotu PMF un kurdu Pešmerga spēkus. Pagaidām pāragri būt optimistiem – notikumi var attīstīties neparedzami.