Irāna atjauno draudus Hormuzā; Dohas sarunās piesardzīgs progress
Irānas bruņotie spēki brīdina kuģus Hormuzas šaurumā izmantot tikai apstiprinātus maršrutus, savukārt Dohas sarunās panākts provizorisks progress, tostarp par komunikācijas kanālu un Irānas iesaldētajiem aktīviem.
Irānas militārie draudi Hormuzas šaurumā
Irānas Apvienotā militārā pavēlniecība ceturtdien paziņoja, ka kuģiem, kas šķērso Hormuzas šaurumu, jāizmanto tikai tās apstiprinātie maršruti, pretējā gadījumā sekos “spēcīga atbilde”. Šis soli saasina spriedzi par ūdensceļu, kas ir būtisks starptautiskajai tirdzniecībai. Paziņojums nāk laikā, kad ASV un Irānas diplomāti trešdien Katarā tikās ar starpniekiem. Precīzs draudu iemesls nav skaidrs, taču ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) iepriekš pauda apņemšanos nodrošināt brīvu tirdzniecību Hormuzas šaurumā, kas, iespējams, izraisījis Irānas reakciju.
Irānas militārā pavēlniecība uzsvēra, ka jebkura novirze no noteiktā maršruta vai kuģošanas protokolu neievērošana tiks uzskatīta par apdraudējumu un izraisīs tūlītēju atbildi. Tāpat tā piebilda, ka ASV iznīcinātāju klātbūtne virs šauruma rada nedrošību un apdraud reģionālo drošību. Vašingtonas mēģinājumi iejaukties drošības jautājumos tiks uzskatīti par draudu Irānas suverenitātei.
Dohas sarunas un progress
Irāna un ASV trešdien noslēdza netiešo sarunu kārtu Dohā, ko mediatoru lomā vadīja Katara un Pakistāna. Abas starpnieces ceturtdien paziņoja, ka panākts pozitīvs progress. Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibabadi apstiprināja, ka panākta vienošanās izveidot saziņas kanālu, lai ziņotu par iespējamiem memoranda pārkāpumiem. Tāpat pārrunāti Irānas iesaldētie aktīvi – puses vienojušās par daļas no sākotnējiem 6 miljardiem dolāru izmantošanu Irānai nepieciešamo preču iegādei.
ASV prezidents Donalds Tramps žurnālistiem trešdien sacīja, ka Irānas denuklearizācija norit labi. Jūnijā Vašingtona un Teherāna, Kataras un Pakistānas starpniecībā, parakstīja saprašanās memorandu, kas ietvēra 60 dienu pamieru un Hormuzas šauruma atbloķēšanu, kā arī noteica termiņus sarunām par mūžīgu kara izbeigšanu.
Ayatollah bēres un citi jautājumi
Nākamās ASV–Irānas sarunas notiks pēc aizgājušā Ayatollah Ali Khamenei bērēm. Khamenei tika nogalināts 26. februārī, kara pirmajā dienā, ASV–Izraēlas triecienos Teherānā. Sabiedrības atvadīšanās sāksies sestdien, apbedīšana paredzēta 9. jūlijā Mešhedā. Joprojām nav skaidrs, vai viņa dēls un pēctecis Mojtaba Khamenei, kurš publiski nav redzēts kopš tēva nāves, piedalīsies bēru pasākumos.
Tikmēr Libānā joprojām gaida Izraēlas karaspēka izvešanu no “drošības zonām”. Izraēlas aizsardzības ministrs Israels Kacs trešdien paziņoja, ka armija paliks “līdz turpmākam rīkojumam” noteiktās zonās Libānā, Sīrijā un Gazā. Libānas prezidents Džozefs Auns ceturtdien aizstāvēja sarunas ar Izraēlu, sakot, ka tās nav nodevība un viņš neatdos “nevienu collu” Libānas teritorijas.
