Irāna: dzīve starp karu un pamieru – nenoteiktība grauj psihi
Irānas sabiedrībā valda dziļa nenoteiktība, jo oficiālās amatpersonas pārmaiņus runā par pamieru un jauniem uzbrukumiem, radot psiholoģisku spriedzi, bezcerību un vēlmi emigrēt.

Kopš Irānas, ASV un Izraēlas pamiera paziņošanas uzbrukumi, draudi un diplomātija turpinās vienlaikus. Irānas varasiestādes vienā dienā runā par sarunām un sankciju atvieglošanu, bet nākamajā brīdina par atbildes triecieniem un apdraudējumu kritiski svarīgai infrastruktūrai. Šī svārstīšanās starp karu un mieru ir atstājusi iedzīvotājus starp cerību un bailēm.
Teherānas juriste, kas vēlējās palikt anonīma, norādīja, ka visgrūtāk ir nezināt, kad krīze beigsies. “Kad nevar plānot, kā pārciest grūtības, tas rada milzīgu spiedienu,” viņa sacīja. Viņa vairs nejūt motivāciju strādāt vai uzsākt ko jaunu. Pat brīvi runāt sabiedrībā kļuvis grūti. Isfahānas iedzīvotājs atzina: “Mēs esam pilnīgi bezcerīgi. Šī nestabilitāte starp mieru un karu ir pārvērtusi mūsu garīgo stāvokli spēlē, un mums nav skaidra skatījuma uz nākotni.”
Īpaši smagi šī nenoteiktība skar jauniešus, kuriem nav tiešas pieredzes no Irānas–Irākas kara (1980–1988). Medmāsa no Rietumirānas pastāstīja, ka sabiedrība sāk dzīvot tikai šodienai, atliekot ilgtermiņa lēmumus. Slimnīcās pacienti kļuvuši dusmīgāki un neapmierinātāki pat tad, ja pakalpojumi ir labi. Viņasprāt, šīs dusmas ir nesaraujami saistītas ar vispārējo sociālo klimatu.
Saeeds Paivandi, Loterānas Universitātes profesors, atsaucās uz Irānas Iekšlietu ministrijas 2026. gada maija aptauju, kurā 60% iedzīvotāju izteica bezcerību. Jaunāki IrānWire dati liecina, ka 64% jūt dusmas, 50% – izmisumu, 48% – depresiju un 45% – bailes un trauksmi. Salīdzinot ar periodu pirms masu protestiem un valdības represijām, šie rādītāji pieauguši par 10–12 procentpunktiem. Profesors norādīja, ka aptuveni trešdaļa irāņu vēlas emigrēt, īpaši jaunieši un izglītotie.
Eksperti uzsver, ka krīze nav tikai ārēja – tā sakņojas jau tā nogurušā sabiedrībā, ko nomāc augsta inflācija, represijas un neuzticība. Kamēr nav skaidra, ticama nākotnes redzējuma, nenoteiktība kļūs par pastāvīgu ikdienas sastāvdaļu, graujot ne tikai uzticību, bet arī spēju iztēloties nākotni.


