Irāna un Omāna tuvojas vienošanās par Hormuza šauruma pārvaldību, ASV izsaka iebildumus
Irāna un Omāna ir tuvu vienošanās panākšanai par kuģošanas kārtību Hormuza šaurumā, kas liegtu militāro kuģu caurbraukšanu, taču ASV administrācija pauž iebildumus pret daļu no vienošanās nosacījumiem.
Irānas un Omānas augstākā līmeņa diplomāti ir vienojušies par pagaidu kārtību komerciālās kuģošanas pārvaldībai stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā, kas lielā mērā bijis slēgts gandrīz sešus mēnešus kopš kara sākuma. Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Gharibabadi otrdien paziņoja, ka saskaņā ar apspriežamo vienošanos militārie kuģi caur šaurumu netiks laisti.
Pēc Gharibabadi teiktā, kuģiem, kas dodas uz Persijas līci, jāizmanto maršruts caur Irānas ūdeņiem, savukārt izejošajam maršrutam daļēji jāiet caur Irānas, daļēji caur Omānas teritoriālajiem ūdeņiem. Šī kārtība būšot pagaidu risinājums — abām valstīm 30 līdz 60 dienu laikā jāvienojas par pastāvīgu kuģošanas plānu.
ASV pauž neapmierinātību
Ziņa par vienošanos nāk brīdī, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudējis bombardēt Omānu, ja tā "stāsies ceļā". Tramp administrācija Omānai paziņojusi, ka nepiekrīt vairākiem vēl neizsludinātās vienošanās punktiem, tostarp Irānas un Omānas kopīgai izejas maršruta pārvaldībai, kā arī Omānas piekrišanai iekasēt brīvprātīgas maksas no kuģiem, pat ja tās saistītas ar drošību un vides aizsardzību. Vašingtona uzskata, ka Omāna sarunās ar Irānu nav bijusi pietiekami stingra.
Trešdienā intervijā televīzijas kanālam Al Jazeera Tramps sacīja, ka ASV konfliktā ar Irānu "gūst lielu uzvaru" un ka viņam nav noteikta laika grafika. Citā intervijā viņš pauda pārliecību, ka Irānas augstākais līderis Motjaba Hameneji ir "nopietni ievainots", taču nav miris. Hameneji kļuva par augstāko līderi pēc tam, kad kara sākumā tika nogalināts viņa tēvs Ali Hameneji, un pats jaunais līderis smagi ievainots uzbrukumos, kopš tā laika nav rādījies publiski.
Karš būtiski ietekmējis biznesu visā Tuvo Austrumu reģionā, traucējot kuģošanas ceļus un tirdzniecību, kā arī paaugstinot enerģijas un transporta izmaksas. Dubaijas starptautiskā lidosta trešdien ziņoja par strauju pasažieru skaita kritumu — otrajā ceturksnī apkalpoti 13 miljoni pasažieru, pusgadā kopā aptuveni 31,5 miljoni, kas ir par 31,3% mazāk nekā pērn. Lidostas vadītājs Pols Grifitss gan pauda pārliecību par pakāpenisku atgriešanos pie pilnas darbības.
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči vēstulē ANO aicinājis pasaules organizāciju nosodīt jaunākos ASV soļus, kas vērsti uz Irānas atslēgšanu no globālās ekonomikas, nosaucot tos par apzinātu civiliedzīvotāju apgādes ar pārtiku, medikamentiem un enerģiju liegšanu.
