Irānas drošības padomes sekretārs Maskavā nodevis Putinam Hamenei vēstījumu un pārrunājis gāzes vadu būvi
Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs ceturtdien Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un nodeva Irānas augstākā līdera Modžtabas Hamenei personisku vēstījumu. Sarunās skarta arī gāzes vadu būve no Krievijas uz Irānu un dzelzceļa projekts.

Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Rezaei ceturtdien, 6. novembrī, Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš nodeva Irānas augstākā līdera ajatollas Modžtabas Hamenei personisku vēstījumu saistībā ar karu, ko šogad februāra beigās sāka ASV un Izraēla pret Irānu. Tikšanās netika iepriekš izziņota, un vēstījuma saturs nav publiskots, ziņoja Irānas valsts raidorganizācija IRIB.
Rezaei sarunu raksturoja kā ļoti svarīgu viedokļu apmaiņu par pēckara situāciju un reģionālo drošību. Viņš norādīja, ka pārrunāta gāzes vadu būve no Krievijas uz Irānu. Projekta mērķis esot palīdzēt Teherānai mazināt gāzes trūkumu un veicināt Krievijas gāzes pārdošanu kaimiņvalstīm. Irāna ir liela dabasgāzes ražotāja, taču jau sen cieš no šī kurināmā deficīta, kas kopš kara sākuma pastiprinājies. Pēc Teherānas teiktā, aptuveni 40 dienu garajā kara intensīvākajā posmā ASV un Izraēla trieca arī pa gāzes pārstrādes rūpnīcām.
Dzelzceļš un aizdevums
Rezaei sacīja, ka Irānas Augstākā nacionālā drošības padome apstiprinājusi izpildlīgumu par Rešta–Astaras dzelzceļa būvi ar Krievijas līdzdalību. Šo vairāk nekā 160 kilometru garo posmu uzskata par pēdējo trūkstošo posmu Starptautiskā ziemeļu–dienvidu transporta koridora rietumu maršrutā, kam jāsavieno Krievija ar Irānas ostām Persijas līcī.
Irānas aģentūra Fars vēstījusi, ka Krievija sagatavojusi 1 miljarda dolāru aizdevumu, taču līdzekļu pārskaitīšana kavējas. Tā esot pirmā daļa no plānotā 20 miljardu dolāru aizdevuma. Daži eksperti kavēšanos saista ar dzelzceļa projekta aizkavēšanos. Putins 1. oktobrā Valdaja kluba sanāksmē norādīja, ka Krievija ir gatava piešķirt kredītresursus, bet Irānai jāpabeidz savs darba posms.
Konteksts
Krievija ilgstoši atbalstījusi Irānu, iespējams, piegādājot tai izlūkdatus un aprīkojumu kara laikā. Teherāna savukārt atbalstījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, nodrošinot Shahed dronu tehnoloģiju, ko Maskava pārveidojusi par savu Geran bezpilota lidaparātu.
Putins oktobra sākumā paziņoja, ka Krievija ir gatava būt par starpnieci kara izbeigšanā, taču sarunās tā nav iesaistīta; galvenie starpnieki ir Pakistāna un Katara. Pēc tikšanās Krievijas Ārlietu ministrija izdeva brīdinājumu nebraukt uz Irānu un Tuvajiem Austrumiem, kamēr pastāv atjaunota kara risks.

/nginx/o/2026/11/05/18019483t1h6c89.jpg)
