Irānas kara diena 117: domstarpības par kodolinspekcijām, ASV Senāts ierobežo kara pilnvaras

Irāna un ASV joprojām nav vienisprātis par vairākiem būtiskiem jautājumiem, sarunām par galīgo līgumu turpinoties 60 dienu laikā. ASV valsts sekretārs Marko Rubio norādījis, ka Irānai netiks atļauts iekasēt nodevas par kuģošanu Hormuza šaurumā, uzsverot, ka šim stratēģiskajam ūdensceļam jāpaliek atvērtam starptautiskajai kuģošanai.

Savukārt Irāna noliedz ASV apgalvojumus, ka tā būtu piekritusi ļaut atgriezties kodolinspektoriem. Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmaeils Baghaei paziņoja, ka pašlaik nav plānotas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vizītes un ka Irānas sadarbība ar SAEA notiks saskaņā ar esošajām procedūrām. Irāna sadarbību ar SAEA pārtrauca pēc ASV un Izraēlas triecieniem tās kodolobjektiem 2025. gada jūnijā.

Analītiķi apšauba iespēju panākt galīgo vienošanos 60 dienu laikā. Ārlietu padomes vecākais pētnieks Čārlzs Kupčans norādīja, ka sarunas, visticamāk, ievilksies vismaz līdz nākamajam kalendārajam gadam un ka abas puses varētu vienkārši „vilcināties” līdz Trampa prezidentūras beigām.

Kataras premjerministrs šeihs Mohammeds bin Abduls Rahmans Al Tani paziņoja, ka valsts gatavojas atjaunot normālu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) ražošanu pēc pagaidu ASV un Irānas vienošanās. Ražošana tika apturēta marta sākumā pēc Irānas drona uzbrukuma Ras Laffan objektam.

ASV Senāts ar 50 balsīm pret 48 pieņēma rezolūciju, kurai nepieciešams Kongresa apstiprinājums turpmākām militārām darbībām pret Irānu. Četri republikāņi pievienojās demokrātiem, atbalstot rezolūciju. Paredzams, ka prezidents Tramps to vetos.

Izraēlas nacionālās drošības ministrs Itamars Ben-Gvirs paziņoja, ka ASV ir „ļoti naiva”, ja tic, ka Irāna atteiksies no kodolprogrammas, un norādīja, ka Izraēla var rīkoties neatkarīgi. Tikmēr ANO paziņoja, ka pamiers Dienvidlibānā „lielā mērā tiek ievērots”, lai gan miera uzturētāji joprojām novēro Izraēlas militārās darbības.