Īrijas lauku jaunieši, kas neņem pāri ģimenes saimniecību, bieži izjūt vainas apziņu
Dublinas Pilsētas universitātes pētījums liecina, ka daudzi Īrijas lauku jaunieši, kas aizbrauc no ģimenes saimniecības, joprojām izjūt vainas sajūtu. Pētnieki aicina risināt mantošanas šķēršļus, jo vairāk nekā trešdaļa zemnieku ir vecāki par 65 gadiem.
Īrijā daudzi jaunieši, kas uzauguši ģimenes saimniecībā un devušies prom studēt, strādāt vai veidot savu dzīvi, ilgstoši izjūt vainas apziņu par saimniecības atstāšanu. Tā liecina Īrijā veikti pētījumi, kurus Dublinā, SafeHabitus konferencē, atspoguļoja Džeks Svīnijs (Jack Sweeney) no projekta FarmFaMHealth Dublinas Pilsētas universitātē (DCU). Konferencē pagājušajā nedēļā pulcējās valdību ministri, ES iestāžu pārstāvji un pētnieki no vairāk nekā 20 valstīm.
Projektu DCU vada Dr. Anna Donla O’Hagana un profesore Sivona O’Konora. Tas pievērš uzmanību zemnieku ģimenes locekļu – partneru, vecāku un bērnu – "neredzētajām un nepamanītajām" garīgās veselības problēmām. Pētnieki secinājuši, ka lauku sētā robeža starp darbu un mājas dzīvi bieži vien ir izplūdusi, un tas rada īpašu spiedienu.
Piederība saglabājas
Svīnijs uzsvēra, ka emocionālā saikne ar ģimenes saimniecību nepazūd, arī ja cilvēks no tās aiziet. Pēc DCU pētījuma datiem, ģimenes locekļi izjūt lielu lepnumu par saimniecību, un tā paliek cieši saistīta ar viņu identitāti, pat ja viņi strādā ārpus tās. Tas attiecas arī uz pieaugušiem bērniem, kas atstājuši lauksaimniecību, un uz tiem, kas saimniecībā ienākuši pēc laulībām.
Reizē šīs saites var radīt "unikālu stresa situāciju". Bērni un dzīvesbiedri bieži darbojas kā "neredzamais darbaspēks", un kopīgā mērķa sajūta stiprina vairāku paaudžu saikni.
Mantošanas jautājums
Svīnijs atgādināja, ka vairāk nekā trešdaļa Īrijas zemnieku ir vecāki par 65 gadiem, tāpēc 2026. gadā nevar ignorēt saimniecību nodošanu nākamajai paaudzei. Pēc viņa domām, mantošanas šķēršļi jārisina ne tikai lai nodrošinātu saimniecības nākotni, bet arī lai mazinātu emocionālo vainas apziņu un finansiālo nemieru tiem pēcnācējiem, kas saimniecību nepārņem. Daļai jauniešu atgriešanās saimniecībā vēlmes ziņā ir pievilcīga, taču finansiāli tas nesakrīt.
