Iskandarjans: Armēnija tiecas uz ES, bet šajā desmitgadē tas nav reāli

Armēnijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām valdošā partija “Civilais līgums” atkārtoti uzvarējusi, taču, pēc eksperta domām, sociālā leģitimitāte samazinājusies. Ārējā un birokrātiskā leģitimitāte, gluži pretēji, pieaugusi.

Politologs Aleksandrs Iskandarjans intervijā norāda, ka Erevānas vēlme tuvināties Rietumiem ir izteikta, taču par iestāšanos Eiropas Savienībā šajā desmitgadē runāt nopietni nevar. Armēnija mēģina dažādot ārpolitiku, lai nekļūtu par Baltkrieviju, un vienlaikus turpina sadarbību ar Krieviju.

Iskandarjans uzsver, ka neskatoties uz aso retoriku pirms vēlēšanām, Armēnijai ar Krieviju jāsadarbojas ekonomisko saišu dēļ: 40% eksporta aiziet uz Krieviju, bet valsts importē gāzi. Formāli Armēnija paliek Eirāzijas Ekonomiskās savienības un NKS dalībvalsts, lai gan nepiedalās pēdējas aktivitātēs. Krisi attiecībās ar Maskavu nepieciešams pārvarēt, un sagaidāms, ka Premjerministrs Pašinjans apmeklēs Krieviju.

Attiecībā uz militāro konfliktu ar Azerbaidžānu, eksperts ir skeptisks par miera līguma parakstīšanu tuvākajā laikā. Azerbaidžāna pēc uzvaras karā ir nostiprinājusi savas pozīcijas un ekonomiski augusi, tāpēc tai nav stimula parakstīt dokumentu. Pašinjana apgalvojumi, ka tikai viņa partija garantē mieru, tiek vērtēti kritiski. Miera process varētu turpināties bez oficiāla līguma, piemēram, transporta koridora projektu īstenošana.

Tāpat Iskandarjans atzīmē, ka 2018. gada “samta revolūcijas” atbalstītāji – jaunieši un izglītotie – ir zaudējuši cerības uz ātrām pārmaiņām un vairs neatbalsta valdību. Tagadējais Pašinjana elektorāts pārsvarā ir lauku iedzīvotāji, kuri balso par solījumiem attīstīt infrastruktūru.