Islande gatavojas spriedzes pilnam referendumam par sarunu atsākšanu ar ES
Sestdien Islandes iedzīvotāji balsos referendumā par to, vai valstij atsākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Aptaujas rāda gandrīz neizšķirtu rezultātu, un galvenais strīda punkts ir zvejniecības nozares nākotne.
Islandē sestdien notiks referendums, kurā gandrīz 400 000 valsts iedzīvotāju izlems, vai atsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Naujākās aptaujas liecina, ka atbalstītāju un pretinieku nometnes ir gandrīz līdzsvarā, tāpēc rezultātu ir grūti prognozēt.
Premjerministres Kristrūnas Frostadotīres centriski kreisā valdība pēc uzvaras 2024. gada priekšlaicīgajās vēlēšanās apņēmās referendumu rīkot līdz 2027. gadam. Šo grafiku paātrinājuši ģeopolitiski notikumi — Krievijas karš Ukrainā, saasinātā sāncensība Arktikā un ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu draudi un intereses par Grenlandi. Islande atrodas stratēģiski svarīgā Ziemeļatlantijas vietā pie tā dēvētās GIUK jūras šauruma, kur tiek uzraudzīta Krievijas jūras aktivitāte. Valsts ir NATO dibinātāja, taču tai nav pašai savu bruņoto spēku, un tās drošība balstās uz aliansi un 1951. gada aizsardzības līgumu ar ASV.
Atbalstītāji, tostarp finanšu ministrs Daði Már Kristófersson, uzsver, ka dalība ES stiprinātu Islandes drošību un tirdzniecības pozīcijas, kā arī palīdzētu savaldīt inflāciju un valūtas svārstības, iespējams pārejot uz eiro. Islande pašlaik pieder pie dārgākajām valstīm pasaulē, un cenas tur ir par 84% augstākas nekā ES vidēji, savukārt procentu likmes sasniegušas 8%.
Pretinieki, tostarp opozīcijas līderei Guðrún Hafsteinsdóttir, uzsver suverenitātes un zvejniecības kontroles zaudēšanas risku. Zivsaimniecība un jūras nozares veido gandrīz 40% no Islandes eksporta, un daudzi baidās, ka ES kopējā zivsaimniecības politika ierobežotu valsts kontroli pār saviem ūdeņiem. Valdība cer izcīnīt īpašus izņēmumus zvejniecībai, taču eiroskeptiķi šaubās, ka tas iespējams, jo neviena dalībvalsts nav saņēmusi pastāvīgu atbrīvojumu.
Islande jau 2009. gadā sāka sarunas ar ES, taču tās pārtrauca 2013. gadā tieši zvejniecības jautājumu dēļ. Ja tagad uzvarēs "Jā" balsojums, sarunas ar Briseli varētu ilgt mēnešus, nevis gadus, jo 11 no 35 sarunu jomām jau bija noslēgtas. Rezultātu vērīgi vēro arī kaimiņvalsts Norvēģija, kur atbalsts ES dalībai arī pieaug.
