Islande referendumā noraida ES iestāšanās sarunu atsākšanu
Islandes vēlētāji konsultatīvā referendumā noraidījuši priekšlikumu atsākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību — svētdien, 30. augustā, ziņots par 52,5% pret un 47,5% par. Balsojums atklāja dziļu šķelšanos sabiedrībā ap zvejniecības, suverenitātes un drošības jautājumiem.
Rezultāts
Sestdien, 29. augustā, Islandes iedzīvotāji piedalījās konsultatīvā referendumā par to, vai valdībai jāatsāk iestāšanās sarunas ar ES. Kā svētdien ziņoja Aftonbladet, atsaucoties uz sabiedrisko raidorganizāciju Rúv, plkst. 8.45 no rīta balsis bija saskaitītas visos apgabalos, izņemot vienu — "nē" ieguva 52,5%, "jā" — 47,5%.
Kas tika lemts
Balsojums neattiecās uz pašu ES dalību, bet gan uz to, vai atsākt 2010. gadā sāktās sarunas. Tagesschau.de un Euractiv min, ka tās tika pārtrauktas 2013. gadā pēc valdības maiņas, savukārt ORF norāda 2015. gadu — avoti par precīzu gadu nesakrīt. Ja vairākums būtu atbalstījis sarunu atsākšanu, pēc ārlietu ministrijas vērtējuma tās varētu sākties līdz gada beigām un ilgt 18–24 mēnešus, bet par faktisko iestāšanos islandieši lemtu vēl vienā referendumā.
Sašķelta sabiedrība
Aptaujas pirms balsojuma liecināja par ļoti ciešu rezultātu. Maskina aptauja (21.–25. augusts) uzrādīja 51,3% par un 48,7% pret, Gallup aptauja augusta vidū — 51,5% par un 48,5% pret. Taču Euractiv publicētā ceturtdienas aptauja jau rādīja nelielu "nē" puses pārsvaru — 51%. Gaidīts rekordliels aktivitātes līmenis: līdz piektdienai jau nobalsojuši 56 774 cilvēki jeb aptuveni 20% no ~270 000 balsstiesīgo, no tiem ap 17 000 no ārzemēm.
Galvenais strīda jautājums bija zvejniecība — Islandes ekonomikas pamats. Iestājoties ES, valsts kļūtu par lielāko zvejniecības valsti savienībā, un mazie piekrastes zvejnieki baidījās no lielo vietējo uzņēmumu, tā dēvēto "kvotu karaļu", vai ārvalstu konkurentu ietekmes, lai gan daļa cerēja, ka ES dalība liktu valdībai vairāk rēķināties ar viņu interesēm. Politologs Eiríkurs Bergmanns no Bifröst universitātes norādīja, ka šoreiz ES pārstāvji pirmo reizi signalizējuši par iespējamu kompromisu — atsevišķu, Islandes kontrolētu zvejniecības zonu. Pret dalību iebilda arī liela daļa uzņēmēju — pēc darba devēju apvienības SA vadītāja Bjarni Benediktssona teiktā, apmēram divas trešdaļas biedru bija pret.
Ģeopolitika fonā
Premjerministre Kristrún Frostadóttir bija solījusi referendumu līdz 2027. gadam, taču martā valdība to pārcēla uz vasaru, minot saspringto ģeopolitisko situāciju — tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotos paziņojumus par Grenlandi un turpināto karu Ukrainā. Ārlietu ministre Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir, kas aktīvi atbalstīja sarunu atsākšanu, pirms balsojuma paziņoja, ka saņēmusi nopietnus draudus sakarā ar savu nostāju.
Reakcija Eiropā
Zviedrijas raidorganizācija SVT rezultātu vērtē kā "sitienu Briselei" — ES bija cerējusi, ka "jā" balsojums dotu impulsu paplašināšanās procesam, īpaši attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Eiroparlamenta deputāts Andreass Šīders (Andreas Schieder) iepriekš iespējamu Islandes pievienošanos raksturoja kā "lielu iespēju".
