ISW: Kremlis meklē ekonomisku labumu no ASV, bet kara mērķos piekāpties negrasās
ASV domnīca Institute for the Study of War secina, ka Maskava cenšas panākt ekonomisku sadarbību ar Vašingtonu, kas palīdzētu turpināt karu pret Ukrainu, taču pati neatsakās no saviem mērķiem. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps atkal runā par mieru Ukrainā.
Krievija sarunās ar ASV cenšas iegūt ekonomisku labumu, kas ļautu turpināt karu pret Ukrainu, taču nevienā būtiskā jautājumā nepiekāpjas. Tā savā ikdienas analīzē secina ASV bāzētā domnīca Institute for the Study of War (ISW), kas pēta karadarbību un tās politisko kontekstu. Vērtējums izskan brīdī, kad ASV prezidents Donalds Tramps pirms Kongresa vidustermiņa vēlēšanām atkal runā par miera panākšanu un trešdien paziņoja par drīzu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos.
Dīzeļdegvielas darījums
Oktobrī Tramps paziņoja par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm. Viņš to skaidroja ar vēlmi ierobežot enerģijas cenu kāpumu; degvielas cenas pasaulē īpaši pieauga pēc ASV un Izraēlas februārī sāktā kara pret Irānu. Aģentūras Reuters avoti norādīja, ka eksporta atļaušana ir daļa no administrācijas plāna atgriezt Krieviju pie miera sarunu galda. Savukārt Financial Times 28. oktobrī vēstīja, ka Trampa administrācija apspriež plašus ekonomiskās sadarbības projektus ar Krieviju, cerot, ka tas pamudinās Putinu piekrist kara izbeigšanai.
Maskavas paziņojumi
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 27. oktobrī apgalvoja, ka 9. oktobrī noslēgtā vienošanās ir tīri komerciāla un nesatur nosacījumus, kas Krievijai prasītu politiskus soļus. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 13. oktobrī teica, ka tai nav tiešas saiknes ar miera sarunām. Tas ir pretrunā ar Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītāja Kirila Dmitrijeva 12. oktobrī teikto, ka darījums veicina mieru.
ISW uzskata, ka Kremļa amatpersonas cenšas nodalīt ekonomiskās vienošanās no miera sarunām, lai panāktu Vašingtonas piekāpšanos, bet pašas nav piekāpušās jautājumos, kas ļautu sākt jēgpilnas sarunas.
Prasības NATO un Eiropai
Kremlis aktualizējis arī 2021. gada decembra ultimātu par NATO militārās klātbūtnes atgriešanos pirms 1997. gada stāvokļa. ISW norāda, ka tas dotu Krievijai veto tiesības NATO lēmumos un ierobežotu valstu tiesības izvēlēties aliansēs. Eksperti min arī Maskavas vēlmi izslēgt Eiropu no sarunām.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst kopš 2022. gada 24. februāra, bet karš kopumā — kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu.
