Ivar Värk: pirms jaunu helikopteru iegādes jāizvērtē, kam tie vajadzīgi
Bijušais Policijas un robežsardzes pārvaldes gaisa vienības vadītājs Ivar Värk aicina pirms aptuveni 250 miljonu eiro vērta helikopteru iepirkuma analizēt visu aviācijas sistēmu, nevis tikai pirkt jaunas mašīnas. Viņš uzsver, ka ilgstošas apkopes problēmas pamatā varētu būt procesi, nevis tehnika.
Igaunijā pēdējās nedēļās notiek plašas diskusijas par valsts aviācijas spēju nākotni. Uz galda ir aptuveni ceturtdaļas miljarda eiro vērts plāns atjaunot Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) helikopteru floti un paplašināt to līdz pieciem helikopteriem un vienam novērošanas lidaparātam. Mērķi ir uzlabot glābšanas spējas, medicīnisko palīdzību, robežu apsardzi un NATO saistību izpildi. Bijušais PPA Gaisa vienības vadītājs Ivar Värk piekrīt šiem mērķiem, bet jautā, vai pieci jauni helikopteri patiešām atrisinās problēmu.
Värks norāda, ka esošie AW139 helikopteri ir spējīgas mašīnas, taču to pieejamība ir zema, apkope ilgstoša un novecojošā flote nespēj nodrošināt vajadzīgo gatavību. Galvenā problēma viņa ieskatā ir sistēma, nevis tehnika. Valsts iepirkumu un procedūru noteikumi padara apkopi ievērojami lēnāku nekā privātajā sektorā, un papildu darbi vai detaļu maiņa prasa jaunus saskaņojumus un iepirkumus. Tādēļ helikopters remontā var pavadīt mēnešiem, dažkārt pat vairāk nekā gadu, ko atzinis arī iekšlietu ministrs Igors Taro. Värks jautā, kāpēc tā vietā, lai mainītu apkopes sistēmu, tiek piedāvāts iegādāties vairāk helikopteru.
Pēc Värka pieredzes ar medicīnas helikopteriem Apvienotajā Karalistē, 1200 stundu apkope tur parasti ilga pāris nedēļas, nevis mēnešus. Tāpēc pirms jauna aprīkojuma iegādes būtu jāizanalizē, vai problēmas ir mašīnās vai procesos.
Värks arī vaicā, vai valstij visi aviācijas pakalpojumi jānodrošina pašai. Pašlaik viena sistēma veic ļoti atšķirīgus uzdevumus – meklēšanu un glābšanu jūrā, medicīniskos lidojumus, robežu uzraudzību, speciālo operāciju atbalstu un krīzes reakciju. Viņaprāt, katram darbam nepieciešams piemērots instruments. Lielākajā daļā Eiropas valstu medicīnas lidojumiem ir izveidotas specializētas HEMS sistēmas. Igaunijas organizācija Estonian Air Ambulance jau gadiem norāda, ka glābšanas helikopters un ātrās palīdzības helikopters nav viens un tas pats.
Turklāt jāņem vērā sabiedrības novecošana un veselības aprūpes centralizācija, kad sarežģītas ārstēšanas pārceļ uz reģionālajiem centriem. Värks atgādina, ka Ziemeļigaunijas medicīnas centrs un Tartu universitātes slimnīca gadiem plānojušas modernus helikopteru laukumus, bet iepirkumu kavēšanās un būvniecības izmaksu pieauguma dēļ prioritāte piešķirta slimnīcu galveno ēku attīstībai.
Viņš aicina uz aviācijas spējām raudzīties arī no valsts aizsardzības viedokļa. Igaunija jau mainījusi struktūras, piemēram, daļu jūras uzraudzības un lielākus kuģus nododot Jūras spēkiem. Līdzīga diskusija nepieciešama arī aviācijā. Krīzes vai kara gadījumā aviācija nozīmē ne tikai glābšanu un robežu uzraudzību, bet arī situācijas apzināšanos, izlūkošanu, transportu, evakuāciju un sabiedroto operāciju atbalstu. Värks atzīst, ka šajā jomā Igaunija gandrīz pilnībā paļaujas uz sabiedroto palīdzību.
Pirms ceturtdaļas miljarda eiro ieguldījuma jāatbild uz jautājumu par PPA aviācijas lomu krīzē un karā, kā arī par tās attīstības un vadības novietojumu ilgtermiņā. Analīzei jāaptver veselības aprūpes reforma, slimnīcu tīkls, reģionālā politika, aviācija, jūras glābšana, valsts aizsardzība, NATO saistības un nākamie 20 gadi. Tikai tā var būt pārliecināti, ka risinājums ir labākais visai Igaunijai, nevis vienai iestādei. Värks uzsver: investējot 250 miljonus, jāpērk ne tikai mašīnas, bet arī vairāk drošības, izglābtu dzīvību, stiprāka aizsardzība un labāka nākotne.
