Izglītības ministra amata kandidāts Batņa sola reformu moratoriju un "Skola2030" pārskatīšanu
Izglītības un zinātnes ministra amatam virzītais Česlavs Batņa (AS) vēlas uz gadu vai pusotru apturēt jaunas reformas un pievērsties jau sākto pārmaiņu sakārtošanai. Viņš pieļauj arī mācību programmas "Skola2030" pārskatīšanu.

Izglītības un zinātnes ministra amatam virzītais Česlavs Batņa (AS) plāno uz gadu vai pusotru noteikt jaunu reformu moratoriju. Tas nozīmē, ka šajā laikā izglītības nozarē netiktu sāktas jaunas pārmaiņas, bet uzmanība tiktu veltīta jau uzsākto reformu īstenošanai un trūkumu novēršanai. Par saviem nodomiem viņš stāstīja pirms valdības apstiprināšanas Saeimā.
Esošo reformu izvērtēšana
Batņa norādīja, ka vispirms jāizvērtē un jāsakārto jau ieviestais, tostarp vispārējās izglītības saturs "Skola2030" un jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā". Viņš pieļauj, ka varētu pārskatīt "Skola2030" mācību programmu un pielāgot izglītības standartu. Īpaša uzmanība paredzēta lasītprasmei sākumskolā: kandidāts uzskata, ka jāpārbauda, vai pašreizējā mācību pieeja nodrošina, ka bērni lasīt iemācās jau pirmajās klasēs.
Profesionālā izglītība
Politiķis vēlas pilnveidot profesionālo izglītību, izveidojot trīs līmeņus atbilstoši jauniešu turpmākajiem plāniem par izglītību un darbu. Augstākajā līmenī jaunieši iegūtu gan profesiju, gan vidējo izglītību un vienlaikus sagatavotos studijām augstskolā. Otrajā līmenī galvenais uzsvars būtu uz profesiju un gatavību darba tirgum, saglabājot iespēju studēt augstskolā. Trešais, pamatlīmenis, būtu vērsts uz arodizglītību, dodot specialitāti un vidējās izglītības pamatus.
Ministrijas darbs un sadarbība
Trešais darbības virziens attiecas uz Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu darba efektivizēšanu, kas, pēc Batņas domām, varētu ietekmēt arī nākamā gada valsts budžetu. Paredzēts arī mazināt birokrātisko slogu un novērst normatīvos šķēršļus. Kandidāts sola plašāk iesaistīt nozares organizācijas lēmumu pieņemšanā, un viens no pirmajiem soļiem būtu izglītības nozares konsultatīvās padomes izveide. Skolu vadītājiem un pedagogiem par pārmaiņām jāuzzina no ministrijas, nevis no medijiem.
Visi uzdevumi un termiņi tiktu fiksēti ministra apņemšanās vēstulē. Ministra biroja sastāvu Batņa pagaidām neatklāja, taču norādīja, ka tajā strādās ar izglītību saistīti speciālisti.
Batņa pirms darba Saeimā vadījis Ikšķiles un Ādažu vidusskolas. 14. Saeimā viņš darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā, kur uz laiku bijis arī priekšsēdētājs.


/nginx/o/2026/11/17/18039841t1ha498.jpg)