Izraēlā 27. oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas: Netanjahu pretī Eizenkots

Izraēlā 27. oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas, kas būs pirmās kopš teroristiskās grupas Hamas uzbrukuma 2023. gadā un tam sekojošajiem kariem Gazas joslā un Irānā, kā arī konflikta ar jemenas hutiešiem un Libānas grupējumu Hezbollah. Par to raksta britu raidorganizācija BBC. Daudzi šo balsojumu uzskata par vienu no svarīgākajiem valsts vēsturē, un tā iznākums ietekmēs ne vien Izraēlu, bet arī plašāku pasauli.

Galvenie pretendenti

Aptaujas liecina par sīvu cīņu starp pašreizējo premjerministru Benjaminu Netanjahu un bijušo Izraēlas Bruņoto spēku vadītāju Gadi Eizenkotu. Eizenkota popularitāti daļēji veido militārā pieredze, bet politikā viņš darbojas samērā īsi: savu partiju izveidoja tikai pērn. Kara pirmajos mēnešos Gazā krita viņa dēls, bet līdz 2024. gadam viņš darbojās kara padomē un atkāpās domstarpību dēļ par konfliktu. Savu kampaņu viņš būvē uz prasības saukt pie atbildības vainīgos par kļūdām, kas noveda pie 7. oktobra uzbrukuma.

Citi opozīcijas līderi ir Avigdors Lībermans un bijušais premjerministrs Naftali Bennets, abi labējā spārna pārstāvji, kuri aizstāv stingru drošības politiku un pastāvīgu Izraēlas kontroli pār okupēto Rietumkrastu. Kreiso spēku pārstāvis Jairs Golans turpretī iestājas par Izraēlas aiziešanu no Rietumkrasta. Neraugoties uz atšķirībām, viņi kopā ar Eizenkotu varētu veidot valdību.

Netanjahu pašreizējā valdība ir visradikālāk labējā Izraēlas vēsturē, un amatā palikšanai viņam būtu jāpaļaujas uz dažiem galēji labējiem partneriem. Daži no viņiem aicina anektēt Rietumkrastu un izvest palestīniešus no Gazas, kas atbilstu iedzīvotāju piespiedu pārvietošanai. Startē arī divas arābu partijas; arābi veido apmēram piektdaļu iedzīvotāju, un teorētiski šīs partijas var kļūt izšķirošas valdības veidošanā. Tomēr tikai viena no vadošajām ebreju partijām nav izslēgusi sadarbību ar tām.

Galvenās tēmas

Visvairāk apspriestais jautājums ir drošība. Netanjahu sāncenši asi kritizē kļūdas pirms Hamas uzbrukuma, kurā gāja bojā gandrīz 1200 cilvēku, bet 251 tika aizvests gūstā uz Gazu. Netanjahu sevi pasniedz kā „Misteru Drošību” un min vairākas stratēģiskas uzvaras kopš 2023. gada. Diskusijas raisa arī ultraortodoksālo ebreju vīriešu atbrīvojums no iesaukšanas armijā, tieslietu sistēmas reforma, ko kritiķi uzskata par tiesu neatkarības apdraudējumu, un dzīves dārdzība.

Kā tiks veidota valdība

Parlamentā ir 120 vietu, tāpēc vairākumam vajag vismaz 61. Proporcionālās pārstāvniecības sistēmas dēļ valdības vienmēr veido vairāku partiju koalīcijas, un tas var aizņemt nedēļas vai mēnešus. Vēlēšanu vakarā plkst. 22.00 raidorganizācijas publicēs vēlētāju aptauju rezultātus, taču uzvarētāju prognozēt ir grūti. Sākotnējie rezultāti gaidāmi 28. oktobrī, oficiālie – 4. novembrī. Pēc tam prezidents Īzaks Hercogs aicinās kādu no līderiem veidot valdību. Ja to nevar izdarīt trīs līderi, tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas. No 2019. līdz 2022. gadam Izraēlā vēlēšanas notika piecas reizes.