Izraēlas medicīnas eksperts: krīzēs pirmie palīdzību sniedz iedzīvotāji paši
Izraēlas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta katastrofu pārvaldības koordinators Haims Rafalovskis intervijā portālam Delfi uzsver, ka gatavība karam un krīzēm ir saistīta arī ar veselības aprūpi un vietējo kopienu sagatavotību. Viņš norāda, ka 2023. gada 7. oktobris Izraēlai parādīja, ka glābēji ne vienmēr spēs laikus nokļūt pie cietušajiem.
Gatavojoties karam un liela mēroga krīzēm, nepietiek tikai ar ieročiem un armiju – būtiska ir arī veselības aprūpes sistēmas kapacitāte un iedzīvotāju spēja rīkoties ārkārtas situācijās. Tā intervijā portālam Delfi pauž Haims Rafalovskis, Izraēlas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta „Magen David Adom” (MDA) katastrofu pārvaldības koordinators. Viņš uzskata, ka pirmie palīdzību vienmēr sniegs vietējo kopienu cilvēki. Tēma aktuāla arī Latvijā, kur Krievijas iebrukuma Ukrainā un pieaugošo draudu dēļ diskusijās par gatavību dominē militārais aspekts.
Veselības aprūpe kā daļa no noturības
Rafalovskis neatbalsta terminu „aizsardzības izdevumi”, jo tas parasti attiecas tikai uz militāro jomu, bet sabiedrības noturība, viņaprāt, ir daļa no valsts spējas pārvarēt ārkārtas situācijas. Valsts nevar sekmīgi tikt galā ar krīzi bez spēcīgas veselības aprūpes sistēmas, jo cilvēki slimos arī kara laikā, bet līdztekus būs ievainotie gan kaujas laukā, gan civiliedzīvotāju vidū. Viņš uzskata, ka ieguldījumi veselības aprūpē atmaksājas daudzkārtīgi.
Mācība no 2023. gada 7. oktobra
MDA nav valsts iestāde, bet gan Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības nacionālā biedrība, kas nodrošina neatliekamo palīdzību visā Izraēlā. Dienesta vidējais reaģēšanas laiks ir 6,8 minūtes. Tomēr 2023. gada 7. oktobrī, kad grupējums „Hamās” iebruka Izraēlas teritorijā, dispečeri pirmo reizi bija spiesti teikt, ka nevar nokļūt pie zvanītājiem. Pēc šīs pieredzes vairāk uzmanības tiek pievērsts iedzīvotāju apmācībai, aprīkojumam un pirmās palīdzības prasmēm. Tāpēc MDA sevi dēvē nevis par pirmajiem, bet par otrajiem, kas reaģē.
Slimnīcu slodze
Saskaņā ar Izraēlas Veselības ministrijas noteikumiem slimnīcai 24 stundu laikā jābūt gatavai uzņemt pacientus 20 % apmērā no gultu skaita. Sorokas slimnīcai Beerševā ar 1200 gultām tas nozīmē 240 pacientus. Iebrukuma dienā līdz plkst. 16.00 tā uzņēma vairāk nekā 400 cietušo, no kuriem lielākā daļa bija smagi ievainoti. Brīvprātīgie un mediķi palīdzēja cietušajiem arī privātmāju dzīvojamās istabās, ko plānos nebija paredzēts.
Rafalovskis norāda, ka Latvijas gadījumā jāprecizē scenārijs – ierobežots dronu vai raķešu uzbrukums vai pilna mēroga iebrukums –, bet pirmais priekšnoteikums gatavībai ir atbilstoša infrastruktūra.
