Jāņu vakara rotaļas: tradīcijas un jautrība

Jāņu vakars ir laiks, kad tradīcijas un rotaļas apvienojas, radot jautru un maģisku noskaņu. Viena no Jāņu vakara zīmēm ir aplis, kas simbolizē sauli, un vainadziņš. Rotaļas ir ne tikai izklaide, bet arī sava veida maģiska darbība, kas pēc bagātīgas ēšanas kļūst īpaši noderīga.

Saule un Mēness ir rotaļa, ar ko var sākt svētkus. Dalībnieki izveido apli jeb "dārziņu". Meita (Saule) un puisis (Mēness) atrodas ārpus apļa. Dziedot dziesmu, līgotāji iet pa apli, bet Saule un Mēness kustas pretējā virzienā. Kad dziesmā skan "Bēdz, bēdz", līgotāji apstājas, un Mēness ķer Saulīti, kas bēg ap dārziņu. Dziesmu atkārto, līdz Saule ir noķerta, tad abi griežas kopā, sadevušies rokās. Beigās viņi izvēlas sev aizstājējus.

Šurp, Jāņa bērni! ir rotaļa lielam dalībnieku pulkam. Līgotāji sastājas pa pāriem, veidojot gatvi ar atsevišķām puišu un meitu rindām. Rotaļa sastāv no deviņām tūrēm, kur katrai ir savs izpildījums: galops cauri gatvei, locīšanās zem rokām, "žīgāšana" un "aušana". Tādi elementi kā griešanās elkoņos un vietu maiņa padara rotaļu dinamisku un izklaidējošu. Iesācējiem ieteicams sākt ar vienkāršākām darbībām, piemēram, galopu un griešanos pa pāriem.

Lielais Jānis, mazais Jānis ir rotaļa, kas iedvesmo meklēt papardes ziedu. Dalībnieki sadalās divos apļos – iekšējā un ārējā. Dziedot, apļi kustas pretējos virzienos. Otrajā dziesmas daļā kāds no iekšējā apļa (iepriekš norunāts "pušucirtējs") pāršķeļ ārējo apli un izved savējos ārā, bet tie, pie kuriem tika pārcirsts, ieved savējos iekšā. Tā apļi mainās vietām, radot kustības un pārsteiguma elementu.