Japāna sāks pasaulē pirmo misiju, lai atvestu paraugus no Marsa pavadoņa Fobosa
Japānas kosmosa aģentūra Jaxa plāno otrdien palaist kosmosa kuģi, kas pirmo reizi vēsturē atvedīs uz Zemi paraugus no Marsa pavadoņa Fobosa. Misija ilgs aptuveni piecus gadus un var palīdzēt noskaidrot Marsa pavadoņu izcelsmi.

Japānas kosmosa izpētes aģentūra Jaxa otrdien plāno palaist kosmosa kuģi misijā, kas būs pirmā pasaulē, kura atvedīs paraugus no Fobosa — viena no diviem nelielajiem, kartupeļa formas Marsa pavadoņiem. Misija, kuru dēvē par Martian Moons eXploration (MMX), ilgs aptuveni piecus gadus. Zinātnieki cer, ka tā palīdzēs saprast, kā izveidojās Fobosa un otrs pavadonis Deimoss, un, iespējams, arī to, kā Saules sistēmā radās dzīvība.
Kosmosa kuģis starp pacelsies ar jauno Japānas nesējraķeti H3. Misiju vada Japāna, bet tajā piedalās arī ASV Kosmosa aģentūra Nasa un citas valstu kosmosa aģentūras, kas sniedz aprīkojumu un sakaru atbalstu.
Kāpēc pavadoņi ir svarīgi
Misijas vadītājs Jasuhiro Kavakacu norādīja, ka paraugi sniegtu noderīgus datus, lai izvērtētu, vai kāds no Marsa pavadoņiem varētu kalpot kā bāze nākotnes pilotētai misijai uz planētu. Šādus lidojumus cer īstenot ASV, Ķīna un citi. Kavakacu Marsa pavadoņus nodēvēja par vissvarīgākajām neiekarotajām kalnu virsotnēm Saules sistēmā.
Kopš 1960. gadiem uz Marsu nosūtītas desmitiem misiju, taču tā pavadoņi lielā mērā joprojām ir mīkla. Vairāki Krievijas mēģinājumi nolaisties uz Fobosa, tostarp viens, kas sākts 2011. gadā, cietuši neveiksmi. Daļa zinātnieku uzskata, ka pavadoņi varētu būt atliekas no gružiem, kas radušies, kad liels debess ķermenis ietriecās Marsā; citi domā, ka tie ir asteroīdi no citurienes. Galvenais pētnieks Kijoši Kuramoto uzskata, ka augsnes paraugu analīze ļaus gandrīz noteikti nonākt pie secinājuma.
Ceļš un paraugu ņemšana
Kuģis Marsa apkārtnē ierasties apmēram 2027. gada augustā, trīs gadus lidos ap Fobosu un tā tuvumā, bet uz Zemi atgriezīsies 2031. gadā. MMX veido trīs moduļi — dzinējspēka, izpētes un atgriešanās; ar paraugiem atgriezīsies tikai trešais. Kuģis nesīs 13 instrumentus, tostarp Francijas un Vācijas kopīgi izstrādāto kustoni Idefix, kas ap 2029. gadu 100 dienu laikā izpētīs virsmu un palīdzēs izvēlēties nolaišanās vietu.
Jaxa zinātnieki cer divos mēģinājumos savākt vismaz 10 gramus grunts, izmantojot ASV un Japānas metodes. Paraugu kapsula nolaidīsies Austrālijā, pēc tam to nogādās Japānā.
