Jauna datu zagšanas ļaunprogramma izmanto mākslīgo intelektu upuru profilēšanai
Cisco Talos pētnieki atklājuši ļaunprogrammu Volta-Autodoxer, kas nozagtos datus nosūta valodas modeļiem, lai automātiski novērtētu upurus un atlasītu vērtīgākos. Nav zināms, vai tā izmantota reālos uzbrukumos.
Kiberdrošības uzņēmuma Cisco Talos pētnieki atklājuši jaunu datu zagšanas ļaunprogrammas (infostealer) paveidu, kas izmanto mākslīgā intelekta valodas modeļus, lai automātiski izveidotu inficēto cilvēku profilus un izceltu vērtīgākos upurus. Par atradumu pirmais ziņoja žurnāla Wired informatīvais izdevums Kernel Panic. Programmu pētnieki nosaukuši par Volta-Autodoxer, jo tā pati sevi tā dēvē savā kodā. Tas rāda, ka jau zināmu ļaunprogrammu veidu iespējas tiek papildinātas ar komerciāliem valodas modeļiem.
Ko programma zog
Datu zagšanas programmas bieži slēpjas viltotā programmatūrā un nozog lietotājvārdus, paroles, autentifikācijas žetonus, sīkdatnes un bankas karšu datus. Daudzi lieli datu noplūdes gadījumi pēdējos gados, tostarp ar Snowflake saistītie incidenti, kuros cieta AT&T un Ticketmaster, un viena terabaita Disney datu zādzība, notikuši, uzbrucējiem piekļūstot ar šādi iegūtiem pieteikšanās datiem.
Volta vispirms savāc pārlūkos saglabātās paroles, Microsoft OAuth žetonus, sīkdatnes, maksājumu kartes, kriptovalūtu maku atkopšanas frāzes, kā arī aktīvās Discord, Telegram, Steam un Roblox sesijas. Pēc tam tā veic otru, dziļāku pārbaudi, piemēram, caur Gmail kontu iegūstot informāciju par upura atrašanās vietu un ieradumiem no UberEats un DoorDash čekiem un pasūtījumiem. Pēc Talos pētnieka Raiena Fettermena domām, programma šķiet vērsta uz jaunākiem interneta lietotājiem ar plašu digitālo dzīvi.
Mākslīgā intelekta izmantošana
Savāktos datus programma ar pakalpojuma OpenRouter starpniecību nosūta valodas modeļiem. Pēc noklusējuma tiek izmantots Anthropic modelis Claude Opus 4.6, bet rezerves variantā – ķīniešu Moonshot AI modelis Kimi K2 un Google Gemini 2.5 Flash. Uzdevumā modelim jāsagatavo kopsavilkums par personu, tās nodarbošanos, "vērtību" un drošības ieradumiem. Fettermens norāda, ka programma darbojas arī bez mākslīgā intelekta.
Talos nav izsekojis, vai Volta izmantota reālos uzbrukumos. Pēc pētnieka domām, programma varētu būt veidota pārdošanai dažādiem uzbrucējiem. Viņš arī brīdina, ka vērtīgāko mērķu ātrāka atlase palielina iespēju izmantot nozagtos datus, pirms žetoni beidzas vai paroles tiek nomainītas.
