Jauna mobilizācija Krievijā varētu liecināt par kara plāna neveiksmi
Eksperti norāda, ka jauns mobilizācijas vilnis Krievijā būtu pagrieziena punkts un liecinātu, ka karš nenotiek pēc Kremļa plāna. Tikmēr Krievijas uzbrukumā Ukrainai bojā gājuši astoņi cilvēki.
Kā vēsta izdevums Newsweek, atsaucoties uz ekspertu paustajiem viedokļiem, ja Krievija izsludinātu jaunu mobilizāciju, tas nozīmētu, ka Vladimirs Putins spiests atzīt, ka karš Ukrainā neattīstās kā plānots.
Militārais analītiķis Džordžs Hārdijs skaidro, ka Putins līdz šim izvairījies no mobilizācijas tās lielo izmaksu un politisko risku dēļ. Jauna kārta varētu izraisīt masveida iedzīvotāju aizplūšanu un iekšēju neapmierinātību. Tomēr Hārdijs uzskata, ka pat 300 000–500 000 papildu karavīru būtiski nemainītu kara gaitu, jo Krievijai trūkst ekipējuma un pieredzējušu virsnieku. Kopš 2022. gada Krievijas armijas kvalitāte pasliktinājusies, ierobežojot iespējas veikt liela mēroga ofensīvas. Mobilizētie karavīri varētu kompensēt zaudējumus un uzturēt kaujas atsevišķos sektoros, bet ne panākt izšķirošu izrāvienu.
Analītiķis Georgijs Revišvili piebilst, ka bez mobilizācijas Krievijas Ģenerālštābs nespēs izveidot jaunas lielas vienības, kas radītu problēmas Ukrainai. Viss būs atkarīgs no mobilizācijas mēroga un apmācības ātruma. Spiedienu uz Kremli pastiprina ekonomiskās grūtības, zaudējumi frontē un Ukrainas tālie triecieni.
Atsevišķā ziņojumā Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka Krievijas nakts raķešu un dronu uzbrukumos nogalināti astoņi cilvēki un ievainoti 16. Dņipropetrovskas apgabalā Radušnes ciematā ballistiskā raķete "Iskander-M" trāpīja privātmājai, nogalinot sešus cilvēkus, tostarp divus bērnus. Kijivā viens cilvēks gāja bojā, divi ievainoti, izcēlušies ugunsgrēki tirgū un garāžu kooperatīvā. Poltavas apgabalā droni uzbrukuši noliktavai un piegādes uzņēmuma "Nova pošta" terminālim, nogalinot vienu cilvēku. Ļvivā bojātas dzīvojamās mājas, ievainoti seši cilvēki.
