Jaunais Arhitektūras likums: arhitektu uzvara vai jauns birokrātijas slogs?

Valdība šonedēļ ir devusi zaļo gaismu Arhitektūras likumprojektam, kas var būtiski mainīt spēku samēru Latvijas būvniecības nozarē. Dokuments radīts kā atbilde uz gadiem ilgušajām diskusijām par būvniecības kvalitāti un arhitektu lomu lēmumu pieņemšanā.

Divi skatījumi uz vienu likumu

Arhitektu aprindās jaunais regulējums tiek uzskatīts par nozīmīgu soli pretī kvalitatīvākai pilsētvidei. Viņi to raksturo kā instrumentu, kas ļaus ierobežot tā saukto "ātro būvniecību" — praksi, kad ēkas top bez pietiekamas arhitektoniskās pārdomas, rezultātā radot zemas kvalitātes objektus, tostarp vienkāršus rūpnieciska rakstura angārus.

Savukārt nekustamā īpašuma attīstītāju pusē valda piesardzība. Nozares pārstāvji brīdina, ka jaunās prasības var nozīmēt papildu birokrātiskus šķēršļus projektu saskaņošanā, kas savukārt var celt būvniecības izmaksas un palēnināt jaunu projektu attīstību tirgū.

Vienotība vienā jautājumā

Lai gan viedokļi par likuma kopējo ietekmi atšķiras, gan arhitekti, gan attīstītāji ir vienisprātis vienā aspektā — nepieciešamībā ierobežot tā saukto "pašpasludināto arhitektu" darbību. Runa ir par personām, kas piedāvā arhitektūras pakalpojumus bez atbilstošas kvalifikācijas vai sertifikācijas. Šī segmenta apgrozījums tirgū tiek lēsts jau deviņciparu summas apmērā, kas liecina par problēmas mērogu nozarē.

Likumprojekts tādējādi cenšas atrast līdzsvaru starp kvalitātes nodrošināšanu būvniecībā, tostarp aizsardzību pret sliktu arhitektūru un necertificētu speciālistu darbību, un nozares spēju attīstīties bez pārmērīga administratīvā sloga. Kā tālāk veidosies diskusija par likuma detaļām un vai tas spēs apmierināt abas puses, kļūs skaidrs likumdošanas procesa tālākajos posmos.