Jaunais Imigrācijas likums var izslēgt investorus, kuri deva vislielāko fiskālo pienesumu
Saeima 20. augustā otro reizi lems par Imigrācijas likumu, ko Valsts prezidents atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Advokāts brīdina, ka likums slēdz iespēju termiņuzturēšanās atļauju saņemt par nekustamā īpašuma vai uzņēmuma investīcijām, lai gan tieši šī grupa, būdama neliela skaitliski, budžetā ienesusi miljonus.
Ceturtdien, 20. augustā, Saeima ārkārtas sēdē otrreiz balso par jauno Imigrācijas likumu, ko jūnijā pieņemtā redakcijā Valsts prezidents neizsludināja un nosūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents aicināja saglabāt regulētu iespēju NATO, OECD un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma vai citām investīcijām. Atbildīgā komisija priekšlikumu 12. augustā noraidīja, un likums, visticamāk, tiks apstiprināts bez izmaiņām — pēc tam prezidentam vairs nebūs iespējas to atkārtoti atgriezt.
Imigrācijas tiesību jomā strādājošs advokāts publicētā viedoklī norāda, ka debatēs nav skanējis jautājums, kura imigrantu grupa valstij dod pienesumu un kura rada izmaksas, jo Latvijā, atšķirībā no Dānijas vai Nīderlandes, šāds aprēķins netiek veikts. Tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka uz šā gada 1. jūliju Latvijā bijušas 81 490 derīgas termiņuzturēšanās atļaujas, no kurām par nekustamā īpašuma iegādi izsniegtas 2136, bet par ieguldījumu uzņēmumā — 376. Kopā investoru un viņu ģimeņu grupa veido aptuveni trīs procentus no visām atļaujām, savukārt bez ģimenes locekļiem — mazāk par pusotra procenta. Pārējie 97 procenti pieteikumu nāk no studentiem, darbaspēka migrantiem un viņu ģimenēm, par kuru fiskālo ietekmi aprēķinu nav.
Jaunie nosacījumi
Jaunais likums liedz saņemt atļauju par ieguldījumu nekustamajā īpašumā vai bankas subordinētajā kapitālā, savukārt ieguldījumam uzņēmumā atļaujas termiņu saīsina no pieciem uz diviem gadiem, izvirzot ikgadēju nodokļu nomaksas prasību. Vienīgā jaunā iespēja būs ieguldījums 150 tūkstošu eiro apmērā uz vismaz pieciem gadiem valsts izveidojamā alternatīvo ieguldījumu fondā, papildus iemaksājot 10 tūkstošus eiro budžetā. Autors norāda, ka šī summa ir zemāka par līdzšinējo nekustamā īpašuma investīciju slieksni un ka komisijas sēdē atklājies — šāds fonds vēl nav izveidots, tāpēc nav zināms, kad norma sāks darboties.
Viedoklī uzsvērts arī likuma pieņemšanas steidzamība — trīs nedēļas pirms Saeimas pilnvaru termiņa beigām un septiņas nedēļas pirms vēlēšanām, kā arī tehniskas nepilnības tekstā. Autors aicina lēmumu atstāt nākamās Saeimas ziņā, lai migrācijas politika balstītos datos, nevis steigā.
