Jaunās Būvniecības likuma izmaiņas var neattaisnot cerības, ja būvvaldēm trūkst kapacitātes

Jūnijā pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā, kas stājušies spēkā 1. augustā, paredz iespēju lielus būvniecības projektus īstenot pa posmiem. Tas nozīmē, ka būvdarbus konkrētā projekta daļā var uzsākt tūlīt pēc tās apstiprināšanas būvvaldē, kurai lēmums jāpieņem 10 darba dienu laikā. Šāds regulējums var paātrināt darbu sākšanu, īpaši pamatu, nulles cikla vai inženiertīklu izbūvē.

Tomēr galvenais izaicinājums ir izpilde. Ja būvvaldēm nebūs pietiekamas kapacitātes, skaidras aizvietošanas kārtības un vienotas lēmumu pieņemšanas prakses, jaunie termiņi nesamazinās birokrātiju un nesniegs investoriem nepieciešamo paredzamību. Investoriem un pasūtītājiem saskaņošanas ātrums ir kritisks finanšu modeļa plānošanā, un neskaidrība var apgrūtināt iepirkumus, darbu grafikus un izmaksu kontroli.

Pašvaldību atšķirīgā pieeja līdzīgiem jautājumiem un atkarība no atsevišķiem speciālistiem palielina projektu risku. Posmveida būvniecība var dot ieguvumu, ja atsevišķas darbu kārtas ir gatavas agrāk, taču tā prasa arī lielāku projektētāja atbildību. Kļūdas, kas projektēšanas laikā ir viegli labojamas, pēc pamatu vai inženiertīklu izbūves var izmaksāt ievērojami dārgāk. Līdz ar to pieaug digitālā būves informācijas modeļa (BIM) nozīme, kas palīdz identificēt nesaderības jau projektēšanas stadijā.

Lai reforma darbotos, būvvaldēm pirms pirmajiem iesniegumiem jābūt skaidrībai par lēmumu pieņemšanas kārtību un nepieciešamo dokumentāciju. Ja robežas ir neskaidras, dokumentu apjoms augs, bet prognozējamība neuzlabosies. Pēc 2026. gada 1. augusta likuma grozījumu praktiskā vērtība būs atkarīga no konkrētu būvvalžu lēmumiem. Ja atšķirības praksē saglabāsies, procedūra mainīsies, bet lielo projektu virzība paliks tikpat neparedzama.