Jaunieši protestē Eiropā: vai Z paaudzei patiešām klājas grūtāk nekā bērnu uzplaukuma paaudzei

Vācijā un citās Eiropas valstīs jaunieši pēdējā laikā piedalās demonstrācijās, paužot bažas par nākotni. Starptautiskais raidorganizācijas Deutsche Welle (DW) izvērtēja statistiku par pensijām, mājokli, izglītību un klimata pārmaiņām, lai noskaidrotu, vai Z paaudzei patiešām ir grūtāk nekā bērnu uzplaukuma jeb boomeru paaudzei, kas uzauga 20. gadsimta otrajā pusē.

Jauniešu pētnieks Simons Šnetcers (Simon Schnetzer), ikgadējā pētījuma «Jaunieši Vācijā» autors, uzskata, ka jautājums ir par to, vai jauniešiem ir nodrošināti apstākļi, lai viņi šeit varētu droši dzīvot un strādāt un uzturēt sistēmu. Viņa atbilde ir noliedzoša.

Pensijas

Vācijas valsts pensiju apdrošināšanas sistēmā 1957. gadā uz vienu pensionāru bija 3,73 iemaksātāji, 2025. gadā — 2,1, bet 2045. gadā prognozē 1,73. Tas nozīmē, ka 35,35 miljoni iemaksātāju uzturēs 16,82 miljonus pensionāru. Sistēma jau saņem aptuveni 118 miljardus eiro gadā valsts dotācijās, kas ir ap 25 % no federālā budžeta. Pensionāru, kas paļaujas uz pamata ienākumu atbalstu, skaits audzis no 257 000 2003. gadā līdz 738 000 2024. gadā.

Mājoklis

DIW (Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta) dati rāda, ka mazturīgo mājsaimniecību izdevumi par īri pieauga no apmēram 24 % ienākumu 1990. gadā līdz gandrīz 36 % 2021. gadā. Destatis (Vācijas Federālā statistikas biroja) dati liecina, ka 2025. gadā vidēji 11 % iedzīvotāju mājoklim tērēja vairāk nekā 40 % rīcībā esošo ienākumu; nabadzības riskam pakļautajiem šis rādītājs bija 35 %. Nekustamo īpašumu platformas Jacasa aprēķini rāda, ka boomeriem pieder ap 4,8 miljoniem paši apdzīvotu māju un dzīvokļu, un nākamajās desmitgadēs tie mainīs īpašniekus, kas dažos reģionos var mazināt cenas.

Izglītība

Valsts izdevumi izglītībai uz vienu cilvēku līdz 30 gadu vecumam kopš 2011. gada divkāršojušies — no aptuveni 4000 līdz 8000 eiro gadā. Tomēr 2022. gadā izglītības izdevumi veidoja 4,6 % no IKP, kamēr ESAO vidējais rādītājs bija 4,7 %. Pēc ministru konferences aplēsēm, līdz 2035. gadam Vācijā trūks ap 27 000 skolotāju.

Klimats

Pēc ANO datiem, planēta virzās uz 2,6 °C sasilšanu gadsimta beigās. Briseles Vrije universitātes 2025. gada pētījums liecina, ka šobrīd sešgadīgi bērni karstuma vilņus piedzīvos 2–7 reizes biežāk nekā boomeri. Pēc Roberta Koha institūta datiem, līdz 2026. gada septembra vidum Vācijā ar karstumu saistītu iemeslu dēļ miruši aptuveni 16 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 14 000 bija vecāki par 65 gadiem.

Šnetcers uzskata, ka abas paaudzes ir «vienā laivā», un iesaka tām protestēt kopā, pēc tam izstrādājot visiem pieņemamus mērķus un pasākumus, pat ja tas prasa upurus.