trešdiena, 2026. gada 18. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 18. novembris 08:04

Jaunjelgavā atzīmē Neatkarības karā kritušo karavīru pieminekļa simtgadi

Jaunjelgavas kapsētā 18. novembrī apritēja 100 gadu, kopš atklāts piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem karavīriem. Piemineklī izmantots triju zvaigžņu motīvs, kas vēlāk parādījās arī Rīgas Brīvības piemineklī.

Foto: Jauns.lv

Šogad 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā, aprit 100 gadu, kopš pilsētas kapsētā atklāts piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem karavīriem. Piemineklis ir viens no pilsētas nozīmīgākajiem vēstures simboliem, un to uzcēla ar iedzīvotāju ziedotajiem līdzekļiem.

Atklāšana 1926. gadā

Pieminekli atklāja 1926. gada 18. novembrī, valsts svētku dienā. Tas bija veltīts karavīriem, kuri 1919. gada novembrī krita cīņās pret bermontiešiem, proti, Pāvela Bermonta-Avalova vadītā karaspēka vienībām. Par notikumu rakstīja lielākie Latvijas laikraksti, un svinībās piedalījās augsta ranga armijas pārstāvji. Pēc dievkalpojuma un parādes, ko pieņēma ģenerālis Jānis Francis, svinīgais gājiens devās uz kapsētu. Pieminekļa celšanas komitejas priekšsēdētājs atgādināja par kaujām, kurās dzīvību zaudēja seši Jaunjelgavas aizstāvji. Līdzekļus ziedojumos vāca ik gadu 18. novembrī pēc pilsētas vadības ierosinājuma.

Seši kritušie

Piemineklī iekalti Andreja Kampara, Teodora Jespera, Andreja Krūkļa, Aleksa Pētersona, Antona Balčunas un Staņislava Baluļa vārdi. 1919. gada 19. oktobrī pilsētas pozīcijas ieņēma aptuveni 250 karavīru no 4. Valmieras kājnieku pulka un atvairīja bermontiešu uzbrukumus. Latvijas armija šeit piesaistīja pretinieka spēkus un kavēja to pārvietošanu uz Rīgas fronti. Cīņas beidzās 14. novembrī pēc bermontiešu atkāpšanās.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris virsleitnants Andrejs Kampars krita 7. novembrī izlūkgājienā. Sākotnēji viņu apbedīja Jaunjelgavā, bet 1920. gadā mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavas pusi.

Līdzība ar Brīvības pieminekli

Granīta piemineklis ir 2,25 metrus augsts. Tā augšdaļu rotā trīs zvaigznes, zem tām iekalts uzraksts “Brīvībai dzimu, par brīvību kritu, lai brīvību bauda, kam liktens to lēmis”, bet zemāk redzams bronzas vainags ar šķēpu. Rīgas Brīvības pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, tātad deviņus gadus vēlāk. Avots norāda, ka pamata nav apgalvot, ka tā autors Kārlis Zāle būtu iedvesmojies no Jaunjelgavas pieminekļa.

Piemineklis pēc okupācijas

Padomju okupācijas laikā no pieminekļa pazuda bronzas vainags, taču tas tika saudzīgi glabāts un pēc neatkarības atjaunošanas atgriezts. Deviņdesmito gadu sākumā pieminekli atjaunoja Latvijas Tautas frontes dalībnieki.

Šogad Lāčplēša dienā, 11. novembrī, jaunjelgavnieki piedalījās ekumeniskā dievkalpojumā un lāpu gājienā uz kapiem, kā arī atkārtoja 1926. gada vēsturisko fotogrāfiju tajā pašā vietā.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā