Jauns Agatas Kristi darbs: rakstniece sūta Mārpli uz Alpiem
Piecdesmit gadus pēc pēdējā oficiālā Agatas Kristi Mārpli romāna izdošanas rakstniece saņēmusi Kristi mantinieku uzdevumu radīt pirmo jauno pilnmetrāžas romānu par detektīvi Džeinu Mārpli. Autore stāsta gan par iedvesmas avotiem, gan par lēmumu nosūtīt varoni uz greznu viesnīcu Šveices Alpos.

Piecdesmit gadus pēc tam, kad 1976. gada oktobrī pēc autores nāves izdots romāns "Sleeping Murder", rakstniece saņēmusi uzdevumu no Agatas Kristi mantiniekiem — uzrakstīt pirmo jauno pilnmetrāžas romānu par detektīvi Džeinu Mārpli. Iepriekš līdzīgs uzdevums bija dots tikai attiecībā uz Erkilu Puaro — 2013. gadā rakstniece Sofija Hanna saņēma pilnvarojumu turpināt sēriju par šo varoni, taču neviens vēl nebija aicināts turpināt Mārples stāstus.
Rakstniece atklāj, ka pirmā saskarsme ar Agatas Kristi pasauli viņai bija caur vecmāmiņu, kuras raksturā saskatāmas paralēles ar pašu Mārpli — asu prātu, dārzkopības un adīšanas aizraušanos, kā arī spēju saprast cilvēku dabu. Pati ar pieaugušo lasītāju acīm romānus par Mārpli pārlasījusi vēlāk un tikai tad novērtējusi, cik radikāli Kristi rīkojusies, padarot par galveno detektīvi vientuļu, sabiedrības nenovērtētu sievieti, kas izmanto savu "neredzamību" kā priekšrocību.
Gatavojot jauno romānu, autore nolēmusi nekopēt Kristi rakstības stilu, bet gan radīt darbu, kas sarunājas ar oriģinālajiem tekstiem. Iedvesmu viņa guvusi, uzzinot, ka romāns "Nāve uz Nīlas" sākotnēji bija iecerēts kā stāsts par Mārpli, nevis Puaro. Tas devis ideju aizvest Mārpli uz greznu Grand Alpine viesnīcu Šveices Alpos — vidi, kas līdz šim vairāk raksturīga Puaro stāstiem. Romānā izmantoti vairāki pirmās personas stāstītāji, lai parādītu, kā dažādi varoņi reaģē uz Mārpli.
Autore uzsver, ka grāmata veidota arī kā komentārs mūsdienām — par sabiedrības bailēm no vecuma un gados vecāku cilvēku "neredzamību", kā arī par toksiskiem varas centienos iesaistītiem vīriešu tēliem, kas mēģina pārrakstīt savu pagātni bez sekām.


