Jauns pētījums: Toba vulkāna izvirdums nebija tik postošs cilvēcei, kā domāts
Vācijas zinātnieku pētījums par nogulsnēm Āfrikas ezerā liecina, ka pirms 74 000 gadiem notikušais milzīgais Toba vulkāna izvirdums Sumatrā radīja tikai īslaicīgu un vieglu klimata atdzišanu, nevis gandrīz izraisīja cilvēces izzušanu, kā tas ilgu laiku tika pieņemts.
Toba vulkāna izvirdums pirms aptuveni 74 000 gadiem uz mūsdienu Sumatras salas tiek uzskatīts par lielāko vulkānisko notikumu pēdējo 2,6 miljonu gadu laikā — apmēram divu nedēļu laikā tas izmeta tūkstošiem kubikkilometru magmas, tūkstoš reižu vairāk nekā 1991. gada Pinatubo izvirdums. Ilgu laiku pastāvēja hipotēze, ka šis notikums izraisījis strauju planētas atdzišanu un apdraudējis toreizējo cilvēku senču izdzīvošanu.
Jaunā Johannesa Gūtenberga universitātes (Maincā, Vācijā) pētnieka Jinheuma Parka un kolēģu veiktā izpēte to neapstiprina. Zinātnieki analizēja dūņu nogulumus no neliela krātera ezera Čala pie Kilimandžāro kalna, Kenijas un Tanzānijas pierobežā. Šis ezers ir īpaši piemērots klimata vēstures pētīšanai, jo tā dziļie ūdeņi nekad pilnībā nesajaucas, un nogulumi veido gada slāņus jeb varvas — līdzīgi kokiem raksturīgajiem gadskārtām.
Precīzāki mērījumi
Pētnieki 450 gadu nogulumu slānī atrada mikroskopiskus vulkāniskā stikla lauskas, kas ļāva precīzi noteikt izvirduma vietu un pat sezonu — janvāri vai februāri. Analizējot silīcija un mangāna attiecības pret alumīniju un dzelzi, komanda secināja, ka reģiona atdzišana bijusi tikai aptuveni pusgrāda pēc Celsija, un pati klimatiskā ietekme ilgusi ne vairāk kā 18 mēnešus.
Jau trešajā gadā pēc izvirduma ezera nogulumu slāņi atgriezās pie ierastā parauga, kas liecina, ka reģionālais klimats strauji stabilizējās. Salīdzinājumā ar dabisko atdzesēšanās tendenci, kas tolaik jau notika, virzoties uz ledus laikmetam raksturīgu klimatu, Toba izvirduma ietekme izrādījusies neliela.
Pētnieki norāda, ka secinājumi balstīti tikai uz vienu ezeru un neatspoguļo globālo ainu, tāpēc nepieciešami līdzīgi pētījumi citviet, kur atrodama Toba pelnu nogulsne. Turpmāk zinātnieki plāno pēc līdzīgas metodes izpētīt arī citus lielus vēsturiskos izvirdumus, tostarp Los Chocoyos Gvatemalā un Oruanui izvirdumu Jaunzēlandē. Pētījums publicēts žurnālā Science Advances.
