Jēkabpilī protestē pret Krievijas graudu tranzītu, premjeru Kulbergu sagaida ar svilpieniem
Jēkabpilī 7. novembrī notika protesta akcija pret Krievijas un okupēto Ukrainas teritoriju graudu tranzītu pa Latvijas dzelzceļu. Runas laikā premjeram Andrim Kulbergam sanākušie svilpa un ūjināja.

Jēkabpilī sestdien, 7. novembrī, no plkst. 11 notika protesta akcija “Asins graudiem – nē!”, kuras dalībnieki pieprasa Latvijas valdībai aizliegt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu pa Latvijas dzelzceļu. Akcijā piedalījās arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kura uzrunas laikā klātesošie svilpa un ūjināja, paužot neapmierinātību par valdības nespēju šo situāciju ietekmēt, liecina aculiecinieku stāsti.
Kas notika protestā
Aģentūras LETA novērojumi liecina, ka pie norises vietas bija novietoti vairāki desmiti smago automašīnu, tostarp traktori un graudu vedēji. Daži dalībnieki norādīja, ka ieradušies atbalstīt akciju, jo no graudu tranzīta cieš arī Latvijas lauksaimnieki.
Protesta iniciators ir zemnieks un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve. Organizatori norāda: lai gan Latvijas sabiedrība kopš kara sākuma ir plaši atbalstījusi Ukrainu — uzņēmusi bēgļus, ziedojusi līdzekļus un vedusi humāno palīdzību —, nav pieļaujams, ka valsts transporta infrastruktūra joprojām tiek izmantota Krievijas graudu pārvadājumiem. Viņi arī uzsver: tā kā Krievija zaudē daļu iepriekš izmantoto eksporta un tranzīta maršrutu, katrs saglabātais koridors kļūst svarīgāks, tāpēc Latvijai nevajadzētu kļūt par vienu no pēdējām valstīm, kas šādas kravas pārvadā.
Premjera nostāja
LETA publicētajā ierakstā Kulbergs akcijā teica, ka tranzīts ir jāaptur, jo “mums nav jābaro kara mašīna”. Iepriekš viņš bija atzinis, ka pašlaik Latvijai nav iespējams ne par 300% palielināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzītam, ne to pilnībā aizliegt. Tam viņš esot pievērsies pēc valdības sēdes, lai gan nesen bija kritizējis “LatRailNet” par kūtru rīcību augstāku tarifu noteikšanā.
Tranzīta apjomi
Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn: no 357 645 tonnām līdz 1,115 miljoniem tonnu. No Baltkrievijas šogad desmit mēnešos pārvadātas 185 756 tonnas graudaugu, kamēr pērn – 60,8 tonnas.

/nginx/o/2026/11/03/18016077t1h18cb.jpg)
