Jelgavā būvē 132 miljonu eiro zirņu proteīna rūpnīcu
Uzņēmums “ASNS Ingredient” Jelgavā būvē zirņu proteīna rūpnīcu, kurā kopumā iegulda 132 miljonus eiro. Projektu finansē Attīstības finanšu institūcija “Altum” un “Rietumu Banka”, pilnvērtīgu darbu plānots sākt 2027. gada sākumā.
Latvijas uzņēmums “ASNS Ingredient” Jelgavā būvē zirņu proteīna rūpnīcu, kurā plānots ieguldīt 132 miljonus eiro. Tā ir viena no lielākajām jaunajām privātā biznesa investīcijām Latvijā daudzu gadu garumā. Rūpnīca pārstrādās Latvijā audzētus zirņus un ražos izejvielas pārtikas rūpniecībai, un lielāko daļu produkcijas paredzēts eksportēt.
Finansējums
Projektu vienlaikus finansē Attīstības finanšu institūcija “Altum” ar 53,6 miljonu eiro investīciju un “Rietumu Banka”, kas izsniegusi 40 miljonu eiro kredītu. “Rietumu Bankas” valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs norāda, ka bankām ir svarīgi, lai attīstītāji būtu izvērtējuši dažādus scenārijus: kavējumus, eksporta ieceru neīstenošanos, cenu kritumu vai rūpnīcas darbu ar nepilnu jaudu. Šādu jutīguma analīzi uzņēmums esot veicis. Kā skaidrots, vairāku finansētāju iesaiste samazina riska uztveri un ļauj finansējumu saņemt par labāku cenu.
Būvniecība un jauda
Būvniecība sākta pagājušā gada sākumā un tuvojas noslēgumam. Visas iekārtas jau piegādātas, notiek to montāža, bet pirmie testi plānoti vasarā. Rūpnīca pilnvērtīgi sāks darbu 2027. gada sākumā. Tās pārstrādes jauda būs 70 000 tonnu zirņu gadā, no kuriem ražos zirņu proteīna izolātu, cieti, proteīna koncentrātu un šķiedrvielas. Šīs izejvielas izmanto, piemēram, piena un gaļas produktu aizstājēju ražošanā. Ārvalstu partneri esot jau identificēti.
Pieprasījums un īpašnieki
Valdes loceklis Edgars Ruža uzsver, ka mērķis ir ne tikai ražotne, bet arī augu valsts proteīnu ražošanas centrs Latvijā. Viņš norāda uz pieaugošo cilvēku skaitu Eiropā un citur pasaulē, kas izvēlas augu, nevis dzīvnieku proteīnu. No ražošanas viedokļa zirņu Latvijā pietiek, bet zirņu proteīna pieprasījums daudzos eksporta tirgos nav apmierināts.
Uzņēmuma 51,42% pieder lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps, 48,44% – Vācijas pārtikas ražotājam “Pfeifer & Langen International”, 0,13% – kooperatīvam “Barkavas arodi” un 0,01% – kooperatīvam “Durbes grauds”.
