Jurists: K2 Ventum draudiem valdībai nav juridiska pamata

Latvijas Ministru kabinets nolēmis neakceptēt K2 Ventum vēja parka projektu, ļaujot tā virzību turpināt pašvaldības ceļā. Diskusijās un medijos izskanējuši iespējamās tiesvedības riski, ko attīstītāji pauduši vēstulē, draudot ar dārgu tiesvedību valstij un ministriem personīgi.

Advokāts Ivars Pommers publikācijā norāda, ka šiem draudiem neesot nopietna juridiska pamata un to mērķis ir ietekmēt valdības rīcības brīvību. Viņš atsaucas uz K2 Ventum gada pārskatu, kurā redzami vien 805 tūkstošu eiro ieguldījumi un 2800 eiro pamatkapitāls, tādēļ deklarētie 120 miljonu eiro zaudējumi esot neiedomājami.

Pommers apgāž attīstītāju apgalvojumu, ka Aizsargjoslu likuma atbilstība nav jāvērtē akcepta lēmuma stadijā. Viņš atsaucas uz IVN likuma 22. panta otro daļu, kas Ministru kabinetam uzliekot par pienākumu izvērtēt gan iesniegto IVN ziņojumu, gan atzinumu, gan pašvaldības un sabiedrības viedokli. Līdzšinējie iestāžu dokumenti esot starplēmumi, kurus sabiedrība nevar atsevišķi pārsūdzēt, tāpēc galīgo lēmumu pieņēmējam jāaizstāv to pareizība.

Ministru kabineta 29. aprīļa sēdē atklāti divi būtiski trūkumi: pārkāpta sabiedriskās apspriešanas procedūra un radušās nopietnas šaubas par būvniecības pieļaujamību Aizsargjoslu likuma izpratnē. Pommers vērtē, ka lēmums atlikt jautājuma izlemšanu bijis drīzāk labvēlīgs K2 Ventum, jo deva iespēju novērst trūkumus; alternatīva būtu bijusi projekta neakceptēšana.

Biedrība PIEKRASTE RĪTDIENAI atklātās vēstulēs vērsusies pie Ministru prezidenta un ministrijām, norādot, ka būvniecība paredzēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, kur to aizliedz likums. Projekts neatbilst spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem, tam nav noteikts Nacionālo interešu objekta statuss, un nav rīkota atkārtota sabiedriskā apspriešana. Tāpat minēts Zviedrijas ornitologa atzinums par putnu migrācijas maršrutu un apgalvojums, ka ainavas ietekmes sadaļa balstīta uz viltotām fotovizualizācijām.

Pommers uzsver, ka nevienam nevarot pastāvēt tiesiskā paļāvība uz labvēlīgu lēmumu tikai IVN procesa veikšanas dēļ. Teritorijas plānošana un NIO statusa piešķiršana esot politiski lēmumi. Piekāpšanās draudiem, pēc viņa domām, radītu bīstamu precedentu negodprātīgiem uzņēmējiem, kuri ar izdomātām prasībām virza sabiedrībai kaitīgus projektus.