Jurists: pēc CSDD datu noplūdes 10 000 eiro kompensācija nepienākas automātiski

Pēc kiberuzbrukuma CSDD pārziņā esošajam Reģistra modulim, kas skāris aptuveni 1,2 miljonus iedzīvotāju, sociālajos tīklos izplatījušies aicinājumi nekavējoties prasīt no iestādes 10 000 eiro kompensāciju, radot iespaidu, ka tā pienākas gandrīz automātiski ikvienam, kura dati nonākuši trešo personu rīcībā. Jurists Edijs Liepiņš portālam LA.LV skaidro, ka šāds pieņēmums neatbilst Eiropas Savienības Tiesas praksei un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR).

Ko nosaka ES tiesas prakse

Atsaucoties uz ES Tiesas 2023. gada 14. decembra spriedumu lietā par Bulgārijas Nacionālo ieņēmumu aģentūru, kur pēc kiberuzbrukuma internetā nonāca vairāk nekā 6 miljonu cilvēku dati, Liepiņš norāda — pati datu noplūde vai trešo personu piekļuve datiem automātiski nepierāda, ka pārzinis nav ievērojis drošības prasības. Pārzinim vienmēr ir tiesības pierādīt pretējo, un tas var tikt atbrīvots no atbildības, ja pierāda, ka noticis nav vainojams.

Savukārt citā lietā, kas skāra Austrijas pasta uzņēmumu un personu politisko simpātiju datu apstrādi bez piekrišanas, ES Tiesa secināja, ka jebkurš VDAR pārkāpums pats par sevi vēl nedod tiesības uz kompensāciju.

Trīs nosacījumi kompensācijai

Pēc jurista teiktā, lai celtu prasību par kompensāciju, jāpastāv trim vienlaicīgiem nosacījumiem: jābūt pieļautam VDAR pārkāpumam, datu subjektam nodarītam reālam kaitējumam un tiešai cēloņsakarībai starp abiem. Bažas par iespējamu datu ļaunprātīgu izmantošanu nākotnē var tikt uzskatītas par nemateriālu kaitējumu, taču tās jāpamato konkrētos apstākļos, un pierādīšanas pienākums gulstas uz cietušo.

Liepiņš arī atgādina, ka daudz pamatinformācijas par personām jau likumīgi un publiski pieejama valsts uzturētos reģistros, piemēram, Uzņēmumu reģistra datubāzē — tas jāņem vērā, gatavojot prasību tiesā. Viņš prognozē, ka līdz ar mākslīgā intelekta attīstību šādi kiberuzbrukumi nākotnē kļūs biežāki, tāpēc datu drošībai jāpievērš pastiprināta uzmanība.