Kā atgūt parādu, ja uzņēmums pēkšņi ‘pazūd’, bet turpina darboties zem cita nosaukuma
Komerclikums paredz, ka, pārņemot uzņēmuma darbību, aktīvus un darbiniekus, jaunajam īpašniekam pāriet arī vecās sabiedrības parādi. Tiesu prakse un VID pilnvaras šo mehānismu izmanto arvien aktīvāk, lai aizsargātu kreditorus no shēmas, kad parādu apgrūtināts uzņēmums ‘pazūd’, bet darbība turpinās zem citas izkārtnes.
Situācija, kad uzņēmums pēkšņi kļūst nesasniedzams, iesniedz maksātnespējas pieteikumu, taču pēc kāda laika tajās pašās telpās ar tiem pašiem darbiniekiem strādā jauns uzņēmums, nav retums. Komerclikuma 20. pants šādu gadījumu regulē ar tā saukto ‘uzņēmuma pārejas’ institūtu — ja saimnieciskā vienība ar aktīviem, darbiniekiem un klientiem pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, kopā ar to pāriet arī saistības, pat ja par to nav noslēgts līgums vai jaunais īpašnieks apgalvo par neziņu.
Trīs skarto pušu loks
Mehānisms skar vairākas grupas. Darbiniekiem Darba likuma 117. pants garantē automātisku pāreju pie jaunā darba devēja ar iepriekšējo algu, stāžu un atvaļinājumiem — jaunu, sliktāku līgumu parakstīt nav jāpiekrīt. Kreditoriem ir tiesības prasīt parāda atmaksu tieši no jaunā uzņēmuma, nevis gaidīt maksātnespējas procesa noslēgumu — piecu gadu laikā pēc pārejas vecais un jaunais uzņēmums atbild solidāri. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības patstāvīgi konstatēt pāreju un piedzīt nodokļu parādu administratīvā, nevis civilprocesā, ko apstiprinājusi arī Augstākā tiesa.
Mainījusies tiesu prakse
Agrāk formāli argumenti par ‘citu sabiedrību’ bieži bija pietiekami, lai izvairītos no atbildības. Taču Augstākās tiesas 2025. gada spriedums lietā SKC-53/2025 noteica, ka arī iekšēja pārkārtošana starp vienam īpašniekam piederošām sabiedrībām rada tādas pašas tiesiskās sekas kā darījums starp svešiniekiem — attiecīgajā lietā prasījums pārsniedza divus miljonus eiro. Senāta 2017. gada spriedums izdalījis pazīmes, ko vērtē kopumā: darbinieku un aktīvu pāriešana, adreses saglabāšanās, saistību un vadības pārņemšana. Līdzīgu pieeju piemēro arī Eiropas Savienības Tiesa.
Ko darīt kreditoram
Aizdomu gadījumā ieteicams pārbaudīt Uzņēmumu reģistru par dalībnieku un adrešu sakritībām, fiksēt pierādījumus par turpinātu darbību, sekot darbinieku kustībai un savlaicīgi konsultēties ar juristu. Fakts, ka darbība turpinās, bieži nozīmē, ka līdzekļi ir pieejami — tikai citā juridiskā formā.
/nginx/o/2026/07/30/17816654t1h2769.jpg)

