Kā atpazīt MI dziļviltojumus priekšvēlēšanu laikā un kāda par tiem paredzēta atbildība

Priekšvēlēšanu kampaņās arvien biežāk tiek izmantoti mākslīgā intelekta (MI) veidoti attēli, video un audio ieraksti, tostarp tā dēvētie dziļviltojumi (deep fake), kurus no reāla satura atšķirt kļūst arvien grūtāk. Kopš 2026. gada 2. augusta ES Mākslīgā intelekta akts nosaka pienākumu marķēt MI radītu saturu, savukārt sistēmām, kas laistas tirgū pirms šī datuma, pārejas periods beidzas 2026. gada 2. decembrī. Par pārredzamības prasību neievērošanu var piemērot sodu līdz 15 miljoniem eiro jeb 3% no uzņēmuma pasaules apgrozījuma.

Kā mainās draudi

Rīgas Stradiņa universitātes Mākslīgā intelekta projektu vadītāja Aneta Gūtmane norāda, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj ne tikai mainīt seju video ierakstos, bet arī klonēt balsi, radīt reāllaika avatārus un ģenerēt viltotus sarunu pierakstus. Papildu risku rada tā dēvētais "AI slop" – masveidā radīts, bieži zemas kvalitātes saturs, kas ar apjomu nogurdina auditoriju un novērš uzmanību no uzticamas informācijas.

Ieteikumi satura pārbaudei

Speciāliste iesaka paļauties nevis uz vizuālu kļūdu meklēšanu, bet gan pārbaudīt informācijas avotu – vai paziņojums parādās arī oficiālos kanālos un uzticamos medijos, izmantot apgriezto attēlu meklēšanu un pievērst uzmanību aizdomīgiem sociālo mediju profiliem. Attiecībā uz balss zvaniem ieteikts neuzticēties tikai vienam avotam, oficiālo informāciju par vēlēšanām meklēt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, bet aizdomīgu tuvinieku zvanu gadījumā izmantot iepriekš saskaņotu paroli. Video un attēlos vēl joprojām var pamanīt nedabiskus fona elementus vai gaismas nesakritības, taču populārais "trīs pirkstu tests" vairs nav uzticams. Tekstu un citātu gadījumā svarīgi salīdzināt izteikumu valodas stilu ar personas ierasto komunikācijas veidu un meklēt sākotnējo avotu.

Juridiskā atbildība

Kopš 2024. gada 22. maija Krimināllikuma 90.1 pants paredz atbildību par apzināti nepatiesas, diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko partiju vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā. Par to draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība vai sabiedriskie darbi. Par pārkāpumiem iedzīvotāji aicināti ziņot Valsts policijai pa tālruni 112.