Pēc vētras kavējusies darbā – darba devējs draud ar sodu, VDI skaidro tiesības

Pēc 22. augustā Latviju skārušās spēcīgās vētras, kad vēja brāzmas vietām pārsniedza 30 metrus sekundē un elektrība bija pārtraukta gandrīz 277 000 klientiem, daudziem cilvēkiem radās grūtības nokļūt darbā. Viena no viņiem ir lasītāja Evita, kura pirmdienas rītā nevarēja aizbraukt uz darbu, jo ceļu bloķēja sagāzušies koki un kavējās arī sabiedriskais transports. Par situāciju viņa savlaicīgi informēja darba devēju, taču saņēma atbildi, ka nokļūšana darbā ir viņas pašas atbildība.

Ko saka likums

Valsts darba inspekcijas (VDI) juriskonsulte Laura Akmentiņa norāda, ka šādos gadījumos piemērojams Darba likuma 147. pants, kas paredz tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Tomēr pati vētra vien nav automātisks attaisnojums – jāvērtē, vai tās sekas, piemēram, slēgti ceļi vai apturēts sabiedriskais transports, objektīvi liedza nokļūt darbā.

Ja šādi apstākļi apstiprinās un darbinieks par tiem laikus paziņojis, prombūtni nedrīkst uzskatīt par pārkāpumu, un tā arī nevar būt pamats darba līguma uzteikumam. Tomēr VDI uzsver, ka likums neuzliek darba devējam pienākumu par šo laiku maksāt algu, ja vien labvēlīgāki noteikumi nav paredzēti darba līgumā, koplīgumā vai iekšējos noteikumos. Attaisnoti kavētās stundas parasti arī nav obligāti jāatstrādā, lai gan puses var vienoties par darba laika pārcelšanu vai attālinātu darbu.

Darbinieka pienākums informēt

VDI uzsver, ka darbiniekam jāinformē darba devējs pēc iespējas ātrāk, izmantojot jebkuru pieejamo saziņas veidu, un ieteicams saglabāt pierādījumus, piemēram, paziņojumus par ceļu slēgšanu. Neliels sastrēgums vai vienkārši sliktāki laikapstākļi paši par sevi parasti nebūs pietiekams pamats neierašanās attaisnošanai – izšķiroša ir objektīva iespēja nokļūt darbā, nepakļaujot sevi briesmām. Katrs gadījums jāvērtē individuāli, un VDI aicina abas puses šādās situācijās rīkoties saprātīgi un komunicēt savstarpēji.