Kā izvēlēties vadītāju: ekspertes skaidrojums par kritērijiem augstākajiem amatiem

Pēc Saeimas grozījumiem Valsts civildienesta likumā, kas ļauj Ministru prezidentam atsevišķos gadījumos iecelt Valsts kancelejas direktoru bez atklāta konkursa, sabiedrībā raisījušās diskusijas par atlases kritērijiem. Kā norāda līderības attīstības eksperte Olga Dzene, problēma ir ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā.

Pēc Dzene teiktā, iepriekšējā biogrāfija ļauj spriest par kandidāta karjeru, bet neatbild uz jautājumu, kā cilvēks rīkosies amatā, kurā vēl nav bijis. Augstākā līmeņa atlasē jāpārbauda, kā kandidāts pieņem lēmumus nepilnīgas informācijas apstākļos un kā reaģē uz iebildumiem. Eksperte uzsver, ka labs speciālists ne vienmēr kļūst par labu vadītāju, jo vadītāja amatā nepieciešamas citas prasmes – spēja panākt, lai labi strādā citi.

Starptautiskā uzņēmuma “Russell Reynolds Associates” dati liecina, ka augstāko vadītāju vidējais pilnvaru laiks ir samazinājies līdz 7,1 gadam, bet pērn vienpadsmit no viņiem amatu atstāja pirmā gada laikā. Tas nozīmē, ka jaunajiem vadītājiem ir mazāk laika sevi pierādīt.

Dzene iesaka, ka pirms atlases procesa ir skaidri jādefinē, ko organizācija no jaunā vadītāja sagaida – vēlamā pieredze, nepieciešamās kompetences un riski, kurus nevar pieņemt. Pretējā gadījumā vērtētāji vadās pēc personīgās gaumes.

Vadītāja attieksme būtiski ietekmē darba vidi. “Gallup” pētījumi rāda, ka aptuveni 70% atšķirību komandu iesaistē ir saistīti ar tiešā vadītāja darbu. Ja vadītājs pazemo cilvēkus vai ignorē atšķirīgus viedokļus, darbinieki kļūst mazāk atklāti, kas pasliktina lēmumu kvalitāti. Eksperte secina, ka, ieceļot vadītāju, valde lemj arī par to, kā organizācijā turpmāk pieņems lēmumus.