Kā Jāņu siers kļuvis par latviešu identitātes simbolu
Ķimeņu siers Jāņos nav tikai tradicionāls ēdiens, bet arī dziļā vēsturē iesakņojies rituāls, kas saistīts ar lopkopības nozīmi un dabas apstākļiem, un mūsdienās tas kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Pētnieki noskaidrojuši, ka tradīcija ēst sieru Jāņos radusies no seniem lopkopības rituāliem. Latvijas mitrais klimats un bagātīgās ganības upju ielejās un ezeru krastos veicināja lopkopības nozīmi seno latviešu saimniecībā. Siera gatavošana bija nozīmīgs process, kas prasīja laiku un darbu, tādēļ tas ieguva vērtīga produkta statusu.
Vēsturiski govis deva pietiekami daudz piena tikai vasaras vidū, kad bija visleknākās pļavas. Tāpēc siers tika gatavots tieši Jāņu laikā. Apaļais vai daudzstūrainais siera ritulis simbolizēja sauli un ar to saistītos rituālus. Laika gaitā ķimeņu siers kļuva ne tikai par svētku ēdienu, bet arī par ciemakukuli jeb dāvanu, ko pasniegt saimniekam Jāņos.
Mūsdienās Jāņu siers ir ieguvis jaunu kvalitāti – tas ir kļuvis par nacionālās identitātes vērtību un spilgtu latviešu kultūras simbolu, ar kuru lepojas starptautiskā vidē. Tā ir tradīcija, kas pārsteidz ārvalstu viesus, jo īpaši latviskais ķimeņu siers ir unikāls produkts. Daudzi uzskata, ka pašu gatavots vai Latvijā ražots siers ir ideāla dāvana saimniekam Jāņos.
