Kā Kuldīgā meklē risinājumus tūrisma sezonas pagarināšanai
Kuldīgā notika seminārs uzņēmējiem par tūrisma sezonalitātes mazināšanu. Nozares eksperts Andris Klepers aicināja domāt ne tikai par tūristu skaitu, bet arī par ieguvumiem vietējai ekonomikai.
Kuldīgas viesnīcā Ausma notika seminārs tūrisma uzņēmējiem par to, kā piesaistīt apmeklētājus ārpus aktīvās sezonas, kad laiks ir tumšs, lietains un dubļains. Praktiskus ieteikumus sniedza nozares eksperts Andris Klepers. Pasākumu rīkoja Kurzemes plānošanas reģions (KPR) projekta Light in the Dark (Gaisma tumsā) ietvaros; projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021.–2027. gadam.
Projekta rīki uzņēmējiem
KPR pārstāve Anna Elizabete Upsava iepazīstināja ar projekta rezultātiem un praktiskajiem rīkiem nesezonas piedāvājuma veidošanai: no ideju radīšanas un klientu izpētes līdz rezultātam un tā popularizēšanai. Klepers vadīja divas semināra daļas, kuru tēmas bija sezonalitātes pārvarēšanas veidi un digitāla pieeja stratēģijas ieviešanai.
Sezonalitāti veido ne tikai laikapstākļi
Eksperts norādīja, ka sezonalitāti parasti saista ar klimatu un gadalaikiem, taču to ietekmē arī cilvēku priekšstati un paradumi. Viņš minēja t. s. institucionālo sezonalitāti: 1. septembrī sākas mācību gads, un cilvēku uztverē vasara ir beigusies, kaut arī laiks var būt silts un saulains. Līdzīgi iedarbojas mārketinga komunikācija – ja regulāri tiek teikts, ka sezona sākas maijā, daudzi var uzskatīt, ka aprīlī ceļot vēl nav vērts.
Klepers analizēja arī kultūras pasākumu apmeklējuma datus. Tie liecina, ka decembris ir viens no aktīvākajiem mēnešiem, bet jūnijā biļešu tirdzniecība ir vāja, jo vasarā cilvēki vairāk laika pavada pie jūras un citviet dabā.
Vairāk nekā tūristu skaits
Eksperts pauda, ka daudzi gaida – UNESCO statuss kļūs par atslēgu strauju tūrisma izaugsmi, taču ar nosaukumu vien nepietiek, tas jāprot izmantot. Pēc viņa domām, pašvaldību budžeti netiks ievērojami lielāki, tāpēc jāmeklē veidi, kā ar mazāku naudu sasniegt tādu pašu vai labāku rezultātu. Galamērķus bieži vērtē pēc tūristu skaita, taču pēc apmeklētājiem var palikt atkritumi un troksnis, bet vietējā ekonomikā – mazāk naudas, nekā vajadzētu. Tāpēc jādomā arī par maksātspējīga tūrista ekonomisko pienesumu.
