Kā lētāka programmēšana maina to, kādus uzņēmumus vispār var dibināt
Programmatūras izstrādes izmaksu kritums ļauj mazām komandām uzcelt biznesus, kas kalpo niša tirgiem — tādus, kas iepriekš bija tehniski iespējami, bet finansiāli neinteresanti riska investoriem. Eiropa ar savu sadrumstaloto tirgu esot šai situācijai īpaši piemērota.
Trīsdesmit gadus investori un dibinātāji izmantoja darbinieku skaitu kā vienkāršu rādītāju uzņēmuma progresam, jo programmatūras apjoms bija cieši saistīts ar cilvēku skaitu, kas to veidoja. Šī sasaiste tagad ir izjukusi, raksta Pikd līdzdibinātājs un tehnoloģiju direktors Abtins Agagoljans izdevumam EU-Startups.
Komandas ar mazāk nekā divpadsmit cilvēkiem šobrīd spēj uzturēt pilnu produkcijas infrastruktūru, renderēšanas sistēmas, ierīcē integrētu mākslīgā intelekta komponenti un komerciālu darbību vairākās valstīs vienlaikus. Vēl pirms pieciem gadiem tam būtu vajadzīga vairākas reizes lielāka komanda. Iemesls neesot inženieru izcilākās prasmes, bet gan tas, ka ierastā koda rakstīšana un sistēmu savienošana ir kļuvusi lēta.
Mazāki tirgi kļūst pieejami
Visvairāk mainās situācija kategorijā, kas riska kapitālam vienmēr sagādājusi grūtības — produkti tirgiem ar desmitiem tūkstošu, nevis miljoniem lietotāju. Šādi biznesi iepriekš nebija nebūvējami, bet gan nefinansējami, jo inženierijas izmaksu slieksnis pārsniedza to, ko tirgus varēja atdot. Tagad, kad slieksnis krities, šādus produktus var izveidot pat četri cilvēki, sasniegt rentabilitāti mazākā mērogā un ilgstoši kalpot savam tirgum, taču tie nespēj atnest atdevi, kāda nepieciešama fondam.
Autors uzskata, ka Eiropa šai situācijai ir īpaši piemērota strukturālu, nevis emocionālu iemeslu dēļ — mazāk milzu fondu, sadrumstalotāki tirgi, kas atalgo specifiskumu, un daudz tehnisku dibinātāju, kas labprātāk pieder lielākai daļai reāla biznesa, nekā mazai daļai spekulatīva projekta.
Dibinātājiem tas maina jautājumu par pieņemšanu darbā — svarīgi vairs nav, cik inženieru vajag, bet gan kuri ierobežojumi patiesībā nekad nav bijuši saistīti ar darbinieku skaitu. Investoriem savukārt jāpāriet uz darbietilpīgāku pārbaudi — jāvērtē, kas faktiski ir izlaists un darbojas produkcijā, nevis cik cilvēku strādā komandā.
Mazām komandām ir arī trūkumi
Autors uzsver, ka mazām komandām trūkst rezerves jaudas, tāpēc neglamūrais darbs, piemēram, lietotāju noturēšanas problēmu risināšana, bieži paliek nepabeigts — vienmēr ir kaut kas steidzamāks. Lētāks kods šo situāciju var pat pasliktināt, jo vieglāk ir sākt nākamo lietu, nevis pabeigt iepriekšējo. Fokuss, spriestspēja un disciplīna pabeigt iesākto joprojām paliekot dārgi un cilvēciski resursi, kas nosaka atšķirību starp uzņēmumiem, kas patiešām darbojas, un tiem, kas vienkārši eksistē.
