Kā Norvēģija varēja aizturēt Krievijas valstij piederošu kuģi Svalbārā
Norvēģijas iestādes Svalbārā apķīlāja Krievijas valsts kuģi Professor Molchanov pēc Ukrainas uzņēmuma Naftogaz pieprasījuma. Juridiskā analīze rāda, ka šāds solis ir iespējams tikai šauri noteiktos apstākļos, un tas nedod vispārēju tiesību aizturēt Krievijas kuģus.

Norvēģijas iestādes 2. septembrī Barencburgas ostā Svalbārā apķīlāja Krievijas valstij piederošo kuģi Professor Molchanov. Lēmumu pieņēma Nordtromsas un Senjas apgabaltiesa pēc Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmuma Naftogaz lūguma. Uzņēmums cenšas piedzīt 4,22 miljardu ASV dolāru lielu šķīrējtiesas piespriesto summu no Krievijas par enerģētikas aktīviem, kas tika nacionalizēti pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. Krievija maksāt atsakās, bet Norvēģijā šis spriedums jau atzīts par izpildāmu.
Valsts īpašuma imunitāte
Valstīm parasti ir imunitāte pret ārvalstu tiesu jurisdikciju, un to īpašums ir aizsargāts pret piespiedu izpildes pasākumiem. Tās ir divas atsevišķas lietas: tiesas tiesības izskatīt prasību pret ārvalsti nenozīmē, ka tā drīkst arestēt šīs valsts mantu. ANO konvencija par valstu un to īpašuma jurisdikcijas imunitāti, ko Norvēģija ratificēja 2006. gadā, lai gan starptautiski tā vēl nav stājusies spēkā, paredz ierobežotu imunitāti: komerciāliem aktīviem aizsardzība ir vājāka nekā suverēniem mērķiem izmantotam īpašumam. Tāpēc izšķirošs ir kuģa izmantojums. Naftogaz norāda, ka Professor Molchanov tiek izmantots komerciāliem ekspedīciju kruīziem, arī uz Svalbāru.
Jurisdikcija Svalbārā
Svalbāra ir Norvēģijas karalistes daļa, taču tai ir īpašs statuss pēc 1920. gada Svalbāras līguma. Tas dod līgumvalstu, tostarp Krievijas, pilsoņiem un uzņēmumiem vienlīdzīgas tiesības piekļuvei, zvejai, ieguvei un komercdarbībai, taču neparedz dalītu suverenitāti. Norvēģijai ir pilnīga un absolūta suverenitāte, tāpēc Krievijas uzņēmumiem jāievēro Norvēģijas likumi. Kuģa izbraukšanu no Barencburgas liedza Svalbāras gubernators kā vietējā izpildiestāde.
Jūras tiesības un Baltijas jūra
Kuģis tika aizturēts ostā, nevis tranzītā cauri ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai vai teritoriālajiem ūdeņiem, tāpēc tas atradās Norvēģijas jurisdikcijā. Baltijas jūru pilnībā aptver piekrastes valstu teritoriālie ūdeņi un ekonomiskās zonas. Kuģa aizturēšana tikai par šķērsošanu ekonomiskajā zonā parasti nebūtu pieļaujama. Ja Krievijas valsts kuģis ieietu Baltijas valsts ostā vai iekšējos ūdeņos, arests varētu būt iespējams, taču tas būtu atkarīgs no šķīrējtiesas sprieduma atzīšanas, procesuālajām normām un imunitātes. Norvēģijas gadījums neuzskatāms par vispārēju atļauju konfiscēt Krievijas kuģus.


