Kā partijas reaģē uz reitingiem: vieni lepojas, citi apšauba
Pēc partiju reitingu publicēšanas tie kļūst par daļu no politiķu komunikācijas – vieni izceļ sev izdevīgos rezultātus, citi apšauba aptauju ticamību. SKDS direktors Arnis Kaktiņš atgādina, ka līdz vēlēšanām situācija vēl var būtiski mainīties.
Publiskotie partiju reitingi Latvijā vairs nav tikai sabiedriskās domas mērījums – tie kļūst arī par politiķu komunikācijas sastāvdaļu. Kad rezultāti ir labvēlīgi, daļa partiju pārstāvju tos aktīvi izmanto, lai apliecinātu sava kursa pareizību un stiprinātu vēlētāju uzticību. Turpretī gadījumos, kad reitingi rāda kritumu vai neveiksmi, atsevišķi politiķi izvēlas citu taktiku – apšauba pētījuma metodoloģiju, izsaka neuzticību aptaujas veicējiem vai izmanto zemos rezultātus kā ieganstu strīdiem ar konkurējošām partijām.
Reitingi nav galīgais spriedums
Raidījumā "Spried ar Delfi" socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidroja, ka pašreizējos reitingu skaitļus nevajadzētu uztvert kā nemainīgus. Viņš uzsvēra, ka līdz vēlēšanām vēl atlicis laiks, kura gaitā vēlētāju noskaņojums var mainīties būtiski, tāpēc šobrīd redzamie rezultāti nav "akmenī iecirsti".
Kaktiņa vērtējums norāda uz vispārīgāku tendenci – politiķu emocionālā reakcija uz reitingiem bieži ir straujāka nekā pašu skaitļu faktiskā nozīme. Aptaujas atspoguļo situāciju konkrētā brīdī, nevis sniedz galīgu prognozi par vēlēšanu iznākumu, tāpēc gan pārmērīgs optimisms, gan aizdomīgums pret rezultātiem var būt priekšlaicīgs.
