Kā robežsargi meklē pazemes tuneļus pie Baltkrievijas robežas
Ģeodēzijas eksperts skaidro, ka ģeoradari ir efektīvākais veids, kā atklāt migrantu izraktus tuneļus pie Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur augustā jau atrasti divi šādi tuneļi.
Ģeodēzijas uzņēmuma “Geomatic” vadītājs Edgars Pinkovskis aģentūrai LETA skaidrojis, kāda tehnika visbiežāk tiek izmantota, lai atklātu pazemē izraktus tuneļus Latvijas-Baltkrievijas pierobežā. Pēc viņa teiktā, ģeoradars ir viens no uzticamākajiem rīkiem šādu meklējumu veikšanai, taču būtiski, lai ar to strādātu attiecīgi sagatavots speciālists. Citas metodes ieskatīties zem zemes virsmas esot ievērojami sarežģītākas.
Pinkovskis pieļauj, ka papildus varētu tikt izmantoti arī citi paņēmieni – piemēram, jutīgi mikrofoni, kas fiksē no augsnes nākošas skaņas, vai vibrāciju sensori. Tomēr, pēc viņa vārdiem, konkrētu instrumentu izvēle ir cieši saistīta ar to, cik dziļi tuneļi varētu būt izrakti, bet šis dziļums pagaidām nav zināms.
Radars pret sensoriem
Eksperts norādījis uz principiālu atšķirību starp abām pieejām: ģeoradars ļauj noteikt, vai tunelis konkrētajā vietā jau ir izbūvēts, savukārt sensori vairāk kalpo kā agrīnās brīdināšanas sistēma, kas var signalizēt par notiekošu rakšanu.
Konteksts
Augustā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas jau tika atklāti divi nelegālo migrantu izmantoti tuneļi. Reaģējot uz situāciju, 11. augustā tika uzsākta operācija “Vilkatis”, kuras mērķis ir mazināt nelegālās robežas šķērsošanas gadījumus Latvijas austrumos un novērst to atkārtošanos. Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju gar robežu ir sākusi arī augsnes skenēšanu ar ģeoradaru, meklējot iespējamus vēl neatklātus tuneļus. Līdz gada beigām Baltkrievijas pierobežā turpina darboties pastiprināts robežapsardzības režīms, kas ieviests saistībā ar Baltkrievijas radīto migrācijas spiedienu.
