Kā savaldīt trauksmes “briesmoni”: trīs soļi ceļā uz kontroli
Ārsts un grāmatas autors Mārtins Brunets skaidro, kā trauksmi var pakāpeniski pārvaldīt, izmantojot komforta zonu paplašināšanu, valodas maiņu un domu virpuļa apturēšanu. Ja trauksme traucē ikdienā, ieteikts vērsties pie ģimenes ārsta.
Trauksme ir izplatīta izjūta, kas var izpausties gan kā vieglas raizes, gan kā smaga panikas lēkme. Portāls “The Sun” atgādina, ka problemātiska trauksme kļūst tad, kad tā sāk ietekmēt cilvēka ikdienas dzīvi un lēmumus.
Grāmatas “Your Worry Makes Sense” autors doktors Mārtins Brunets skaidro, ka trauksme ir dabiska organisma reakcija, kas evolucionāri palīdzējusi izvairīties no briesmām – tā ir daļa no “cīnies, bēdz vai sastingi” mehānisma. Viņš to salīdzina ar pārlieku jutīgu dūmu detektoru, kas signalizē par briesmām pat tad, kad reālu risku nav. Trauksmi var izraisīt agrāka pieredze vai audzināšana, un tā var izpausties dažādos veidos – no sociālās trauksmes līdz obsesīvi kompulsīviem traucējumiem.
Kad meklēt palīdzību
Ja trauksme ir bieža un traucē normāli funkcionēt, speciālisti iesaka vērsties pie ģimenes ārsta, kurš var ieteikt ārstēšanu vai nosūtīt uz terapiju.
Trīs praktiski soļi
Pirmkārt, Brunets iesaka pakāpeniski paplašināt savu komforta zonu, iedomājoties trīs riņķus – komforta zonu, izaugsmes zonu un aizliegumu zonu – un mazos solīšos sākt darīt kaut ko no izaugsmes zonas, pierodot pie trauksmes sajūtas.
Otrkārt, viņš aicina pārskatīt savu iekšējo valodu – tā kā trauksme bieži ir grūtība samierināties ar nenoteiktību, ieteicams frāzes “es nevaru” aizstāt ar atzinumu, ka nenoteiktība ir grūta, bet pārvarama.
Treškārt, lai pārtrauktu negatīvu domu virpuli, jāapzinās, ka ķermenis ir ieslēdzis aizsardzības režīmu, un jākoncentrējas uz faktiem, nevis iztēli – atgādinot sev, ka paātrināta sirdsdarbība ir veselīga reakcija uz adrenalīnu, kas mazināsies, ja dziļi elpos.
