sestdiena, 2026. gada 21. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LauksaimniecībaPublicēts: 2026. gada 21. novembris 05:03

Kaimiņš apar lauka gabalu: ko Polijas likumi ļauj īpašniekam darīt

Polijas Civilkodekss ļauj zemes īpašniekam prasīt atdot kaimiņa aizņemto lauka daļu un noteiktos gadījumos arī atlīdzību par neatļautu izmantošanu. Ja kaimiņš zemi apstrādā 20 vai 30 gadus, var rasties iegūstošā noilguma jautājums.

Foto: topagrar.pl (Polija)

Polijā lauksaimniekam, kura kaimiņš ir pārvietojis robežjoslu, uzart daļu lauka un vairākus gadus novācis no tā ražu, ir tiesības nepiekrist šādai izmantošanai. Par to raksta Polijas lauksaimniecības portāls topagrar.pl, skaidrojot Civilkodeksa (KC) normas. Jautājums kļūst sarežģītāks, ja strīdus gabalu kaimiņš apstrādā jau daudzus gadus.

Zemes atgūšana

Īpašnieka aizsardzības pamats ir Civilkodeksa 222. pants, kas paredz divu veidu prasības. Pirmā ir vindikācijas prasība: īpašnieks var pieprasīt nekustamā īpašuma nodošanu no personas, kas to faktiski valda bez tiesiska pamata. Otrā ir negatorā prasība, ko izmanto, ja īpašuma tiesības tiek pārkāptas, bet īpašnieks faktisko varu pār zemi nav zaudējis. Saskaņā ar 223. pantu īpašnieka prasības par nekustamo īpašumu nonoilgumā neietilpst.

Atlīdzība par izmantošanu

Īpašnieks noteiktos apstākļos var prasīt naudu par izmantošanu bez līguma, taču tā nav atlīdzība par zaudēto ražu. Svarīgi, vai kaimiņš rīkojās labticīgi vai nelabticīgi. Labticīgam valdītājam, kurš uzskatīja zemi par savu, parasti nav jāmaksā, līdz uzzina par tiesas prasību par zemes atdošanu (224. pants). Nelabticīgam valdītājam piemēro 225. pantu, kas paredz arī atbildību par lietas pasliktināšanos vai zudumu.

Atlīdzībai jāatbilst tam, ko īpašnieks varētu saņemt, iznomājot zemi, tāpēc nozīme ir vietējām nomas likmēm. Prasības pret valdītāju par atlīdzību noilgst gadu pēc zemes atdošanas (229. pants).

Iegūstošais noilgums

Saskaņā ar 172. pantu nekustamo īpašumu var iegūt pēc 20 gadu nepārtrauktas patstāvīgas valdīšanas, ja tā iegūta labticīgi, vai pēc 30 gadiem, ja nelabticīgi. Valdītājam jārīkojas kā īpašniekam; nomnieks šādā statusā nav. No 2023. gada 5. oktobra atcelts 172. panta 3. punkts, kas ierobežoja lauksaimniecības zemes noilgumu personām, kuras nav individuālie zemnieki.

Robežu strīdi

Ja robeža ir strīdīga, īpašnieks var vērsties pie vójta, mēra vai pilsētas prezidenta ar lūgumu veikt robežu noteikšanu. To veic pilnvarots mērnieks, bet, ja vienošanās nav iespējama, lietu var nodot tiesai. Izmaksas kaimiņi sedz uz pusēm. Portāls iesaka pārbaudīt zemesgrāmatu, dokumentēt kaimiņa darbību un nesabojāt viņa sējumus.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā