Polijas eksperti strīdas, kā sadalīt ES naudu lauksaimniecībai pēc 2028. gada
Varšavā Eiropas Komisijas pārstāvniecībā eksperti apsprieda ES kopējās lauksaimniecības politikas reformu 2028.–2034. gadam. Polijas lauksaimniecības ministrija uzskata, ka piedāvātā summa ir par mazu, un prasa papildu 4 miljardus eiro.

Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Polijā notika diskusija par ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Komisija vieno nākamo daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, un sarunas par to vēl nav noslēgušās. Komisija piedāvā lauksaimnieku ienākumu atbalstam un krīžu pārvarēšanai paredzēt aptuveni 300 miljardus eiro, vienlaikus dodot dalībvalstīm lielāku brīvību lemt par līdzekļu izlietojumu.
Lielāka elastība, lielāka nenoteiktība
Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta (DG AGRI) bijušais direktors, tagad programmas Team Europe Direct eksperts Jerzijs Pleva (Jerzy Plewa) norādīja, ka mainās nevis politikas instrumenti, bet pārvaldības veids. Lauksaimniecības atbalsts tiks integrēts valstu un reģionu partnerības programmās, bet pirmais un otrais pīlārs tiks apvienoti. Tas dos lielāku elastību, taču arī nenoteiktību par naudas sadali. Pēc viņa teiktā, Polijai Komisijas priekšlikumā paredzēts lielākais atbalsts — 123,3 miljardi eiro partnerības fondos, no kuriem lauksaimniecībai varētu atvēlēt ap 9 miljardiem. Kopā ar 24,6 miljardiem tiešajiem maksājumiem tie veido 33,5 miljardus eiro, kamēr pašreizējā periodā — 21,6 plus 8,8 miljardi. Plevas ieskatā līdzekļi ir līdzīgi, un jāpiekrīt lauksaimnieku prasībai ņemt vērā inflāciju.
Vienošanās par ES budžetu vēl nav. Īrijas prezidentūra nesen ierosināja krīžu reaģēšanas līdzekļus samazināt par aptuveni 8%, neskarot tiešos maksājumus, taču šis priekšlikums nav pieņemts.
Polijas pozīcija
Komisijas pārstāvniecības Polijā direktora vietnieks Vojciehs Visocki (Wojciech Wysocki) uzskata, ka Polijas lauksaimnieki fondu apvienošanā neko nezaudēs, bet apvienošana dos ietaupījumus. Polijas Lauksaimniecības ministrijas ģenerālpadomnieks Bogdans Pomianeks (Bogdan Pomianek) atzina, ka summa ir salīdzināma ar iepriekšējo, taču nauda zaudējusi vērtību, tāpēc ministrija prasa 37 miljardus eiro, t. i., par 4 miljardiem vairāk. Tie būtu jāizmanto, piemēram, paaudžu nomaiņai un jaunām tehnoloģijām. Pēc viņa teiktā, par papildu līdzekļiem tagad notiek diskusijas valdības līmenī, jo lielāku budžetu vēlas arī citas ministrijas.
Plevas vērtējumā Polija iepriekš pārvirzīja naudu no lauku attīstības uz tiešajiem maksājumiem, tāpēc tagadējie aicinājumi finansēt laukus ir maz ticami. Pomianeks atbildēja, ka tas bijis politisks lēmums, ko varēja pieņemt jebkura valsts.


